Izpostīti un līdz ar saknēm izrauti ogu krūmi un citi tiem blakus esošie augi – šādu ainu, veicot regulāru purva un meža teritoriju apskati, arvien biežāk redz Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Lielākoties postījumus rada ogu vākšanas palīgierīces, kuras ogotāji izmanto biznesa nolūkos: iespējami ātri ievācot lielāku daudzumu ogu. Kamēr likumdošanā par to nav iekļautas izmaiņas, dabas aizsargi paļaujas uz ogotāju godaprātu, kā arī aicina sabiedrību ziņot par novērotajiem pārkāpumiem.
Ja te grābtu ar to kombainu, tad parautu augšā gan sūnas, gan šīs dzērveņu mētras, viss būtu augšā. Arī visas, re kur, andromedas, viss, kas ir blakus, viss tiktu pacelts līdzi.
Par ogu vākšanas palīgierīču radītajiem postījumiem mētrājiem un to apkārtējai videi stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Sintija Balode. Viņa kopā ar kolēģiem regulāri dodas teritoriju kontrolē un tagad sākoties ogu sezonai jo īpaši lielu vērību pievērš tieši purviem un mežiem. Nupat saņemtas arī pirmās iedzīvotāju sūdzības.
Sintija Balode DAP Latgales reģ. admin. Kontroles un uzraudzības sektora vadītāja
Atrodamies skaistā pierobežas purvā dabas liegumā “Gulbju un Platpirovas purvs”. Šeit mēs varam arī redzēt, ka ir izplūkāti sfagni, kas ir no šīm ogu vākšanas palīgierīcēm. Cilvēki neskatās, ko viņi dara un ogas ir kā bizness. Viņi iet pelnīt un tajā brīdī – nedomā. Viņiem galvenais ir salasīt šīs ogas, viņi pat neskatās, vai tās ir gatavas vai vēl zaļas.
Ludzas novadā konkrētā dabas lieguma teritorija ir vairāk nekā 2000 hektārus plaša un šoreiz postījumus lielā apmērā speciālistes nekonstatē, taču kopumā secina, ka gadu no gada tie turpina pieaugt. Vietējo pieredze gan ir dažāda, piemēram, Krivandas ciema iedzīvotāja Vēsma ogas lasa ar rokām.
Vēsma ogotāja no Krivandas
Es šeit pie ezera biju, es tajā lielajā purvā šodien nebiju. Tur jau noteikti jau… sen jau plēš, teica, ka vienu dienu esot bijuši 12 vai cik tur tie ogotāji. Es iegāju – ogas visas izplēstas, viss sarkans, es saku: kā Tev nav kauna šādi lasīt, kas būs nākošgad, ko?
Valērijs sēņotājs no Ludzas
Tur caur purvu es gāju… nedaudz ir ogas, tikai mazas. – Cilvēki runā, ka šogad ogulājus izrāva ar visām saknēm… – Tā nevar būt, tos jau nekad neizraus! – Ar kombainiem. – Un kas? Visu dzīvi ar kombainiem vāc, ar rokām tagad neviens vairs to nedara.
Iedzīvotāji aicināti redzot plašus postījumus īpaši aizsargājamās teritorijās ziņot par to Dabas aizsardzības pārvaldei. Purvos ir lielas dabas vērtības, dzīvo retu sugu putni un dzīvnieki, taču dabā nereti paliek arī atkritumi, ko ogotājiem būtu pēc sevis jāsavāc.
Sintija Balode DAP Latgales reģ. admin. Kontroles un uzraudzības sektora vadītāja
Tie tiek sakārti kokos, aprakti zem sūnas, nomesti kaut kur. Tie ir maisiņi, plastmasas pudeles, dažādas lentes, apģērba gabali un liela daļa cilvēku tā iezīmē savu maršrutu, no kurienes viņi ir iegājuši, uz kuru pusi viņi dodas un tad kā doties atpakaļ, bet diemžēl šos atkritumus viņi atstāj.
Šobrīd likumdošanā ogu lasīšanas palīgierīces atļauts izmantot visur, taču speciālistuprāt, turpmāk jādomā par ierobežojumiem atsevišķās teritorijās, tāpat: ja ogulājus izplēš regulāri, tas samazina ogu daudzumu nākamajos gados.
Sintija Balode DAP Latgales reģ. admin. Kontroles un uzraudzības sektora vadītāja
Tā pati dzērvene, mēs to nevaram salīdzināt ar nezāli, mēs šogad izraujam un nākamgad tā ir atpakaļ ataugusi un viss ir kārtībā. Lai tā atjaunotos, ir nepieciešams vairāk nekā gads. Purvos kombainus nevajadzētu izmantot. To mēs varam darīt teritorijās, kas ir speciāli ierīkotas. Esot dabā labāk tos neņemt līdzi un neizmantot, lasīt ogas ar rokām.
16. septembrī ogu sezona sāksies Teiču dabas rezervātā, kur jāatceras, ka lasīt ogas šeit var noteiktas četras dienas un tikai teritorijai pieguļošajos pagastos deklarēti iedzīvotāji. Savukārt dabas liegumos un dabas parkos ogas un sēnes vākt var jebkurš, taču, ja teritorija ir pierobežā, visas darbības jāsaskaņo ar Valsts robežsardzi.