Uzdāvini skolotājai zeltslotiņu pušķi un izrotā ar tām savas mājas – aicina Latvijas Dabas fonds īpašā akcijā, lai pievērstu lielāku sabiedrības vērību invazīvajiem augiem un iespējām cīnīties ar tiem. Zeltslotiņas visbiežāk sastopamas lielāko pilsētu tuvumā un efektīvākais veids to ierobežošanā ir rakšana un ravēšana. Bet, ja tās plūc un izmanto kā ziedus vāzē, jābūt uzmanīgiem un pušķi nevis jāizmet, bet izvairoties no tālākas sēklu izplatības – jāiznīcina.
Cik šī ziedkopa ir bagātīga, cik te daudz to mazo ziediņu un katrs, kur nogatavina sēkliņas, tāpēc tā sanāk, ka no viena auga ir tūkstošiem šo sēkliņu, kas ar vēju izplatās tālāk.
Par Kanādas zeltslotiņas īpašībām stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Sanita Putna. Viņa uzsver: tas ir dekoratīvs, tomēr arī ļoti invazīvs augs. Lai veicinātu lielāku iedzīvotāju izpratni par to apkarošanu, Latvijas Dabas fonds organizē akciju “Uz 1. septembri ar zeltslotiņām!”. Veidojot ziedu pušķus var ierobežot sēklu izplatību, taču jāatceras vairāki priekšnoteikumi.
Sanita Putna DAP Latgales reģionālās administrācijas Vecākā eksperte
Zeltslotiņai ir tāda īpatnība, ka to ieliekot vāzē tā turpina savu sēklu nogatavināšanu un pēc tam šis baltais pūku kamols un, ja to, piemēram, pēc tam ievieto parastā komposta kaudzē vai atkritumu urnā, pēc tam šīs sēklas tāpat ir dīktspējīgas.
Rūta Sniedze-Kretalova
Latvijas Dabas fonda botāniķe
Visdrošākais veids būtu tās sadedzināt, uztaisīt mazu ugunskuriņu. Pelnus mēs varam izmantot, lai palielinātu augsnes auglību asteru dobē vai kā, bet arī būtiski tas, ka šie pušķi pēc tam netiek izmesti. Mēs varam izkāpt ārā ceļa malā un izveidot tiešām skaistu, krāšņu pušķi mūsu skolotājiem, bet atkal ir jāskatās, kas notiek tālāk ar šo pušķi.
Zeltslotiņa Eiropā no Ziemeļamerikas nonāca kā apstādījumu un barības augs, tagad strauji izplatījusies visā Latvijā, īpaši daudz invadēta lielāko pilsētu tuvumā gar ceļiem, dzelzceļu, mazdārziņu rajonos un pamestu rūpnīcu teritorijās.
Sanita Putna DAP Latgales reģionālās administrācijas Vecākā eksperte
Tie Latvijas tālākie nostūri ir mazāk skarti. Šī karte ir no “Invazīvo sugu pārvaldnieka”, tas ir no ziņojumiem, tā ka, iespējams, varbūt arī šajos reģionos tie ziņotāji nav bijuši tik aktīvi, tā ka nav izslēgta tā iespēja, ka tā izplatība ir vēl plašāka.
Lielākais zeltslotiņu kaitējums ir vietējo augu nomākšana un dabas daudzveidības samazināšana. Augs ir agresīvs, ar ļoti spēcīgu sakņu sistēmu, kas var iestiepties pat metra dziļumā. Efektīvākais veids cīņā, līdzīgi kā ar latvāņiem, ir regulāra rakšana, iespējama arī pļaušana un apklāšana ar plēvi.
Sanita Putna DAP Latgales reģionālās administrācijas Vecākā eksperte
Apkarošana pirms to ziedēšanas, pirms sākas sēklu nogatavošanās un ļoti efektīvs paņēmiens ir tā saucamā ravēšana. Efektīvāk būtu ar kādu palīginstrumentu, kādu lāpstu vai dakšām, tad tā kā tās saknes izcelt. Šī gada sākumā bija arī projekta “Latvija Nature” aicinājums, kad ir tāds kā mazo grantu konkurss, kur saimnieki var pieteikties un saņemt šo te atbalstu invazīvo sugu ierobežošanai.
Rūta Sniedze-Kretalova Latvijas Dabas fonda botāniķe
Tur nedrīkst žēlot nevienu eksemplāru un principā nav pieļaujama vispār šo sugu ziedēšana, sēklu izplatīšanās. Visām dzīvības formām ir jābūt tiešām lielā daudzveidībā, lai mums būtu stabila ekosistēma. Ja mums viens augs sāk dominēt lielās lielās platībās, izspiežot mūsu vietējo floru, tas, protams, ir īstenībā bīstami. Ja mums dabisko pļavu jau ir mazāk, nekā 1% no valsts teritorijas, plus vēl ir slikta kvalitāte ekoloģiskajiem koridoriem, tātad tas viss ietekmē visu kopējo ekosistēmas stāvokli.
Lai invazīvo augu sugu apzināšana un cīņa ar tiem ritētu veiksmīgāk, Dabas aizsardzības pārvalde un citi nozares speciālisti aicina iedzīvotājus par invadētām teritorijām aktīvi ziņot. Viena no šādām iespējām ir arī projekta “Invazīvo sugu pārvaldnieks” mājaslapā.