Egļu astoņzobu mizgraužu uzvaras gājiens – tā varētu raksturot šo kaitēkļu izraisītos bojājumus egļu audzēs pēdējo jo īpaši divu gadu laikā. Ņemot vērā situāciju, aiz muguras aizvadīts arī ārkārtējās situācijas laiks, kas vietām būtiski ierobežoja uzņēmuma “Latvijas valsts mežu” saimniecisko darbību, vienlaikus vietām lika īstenot plašus mizgraužu ierobežošanas pasākumus.
Pirmās egļu astoņzobu mizgraužu svaigi invadētās egļu audzes “Latvijas valsts mežu” Dienvidlatgales reģiona mežkopji šogad konstatēja maija sākumā. Intensīvāka mizgraužu lidošana novērota maija beigās, un tad tika sākta aktīva egļu audžu apsekošana.
Artis Liepiņš LVM Dienvidlatgales reģiona plānošanas vadītājs
Sadalījām pienākumus reģionā, aptuveni 60 darbinieki aptuveni divas nedēļas gāja ikdienā un apsekoja šīs te audzes. Vienīgā iespēja, kā atrast svaigos bojājumus, ir tiešām atrast šīs te ieskrējas, šos te mazos caurumiņus, ko mēs te redzam. Maijā pilnīgi noteikti šis te koks bija zaļš. Nu, tagad skaidri redzam, ka viņš ir pilnīgi sauss.
Egļu astoņzobu mizgrauzis tiek uzskatīts par bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā. Lai arī pieauguša mizgrauža ķermenis ir vien 5mm garš, vienas egles bojāeju var izraisīt aptuveni 3000 kaitēkļu. Valsts meža dienesta dati liecina, ka pēdējos gados Latvijā novērojama masveida egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās, taču pirmie būtiskie kaitēkļu bojājumi egļu audzēs tika nodarīti jau 2005.gadā.
Artis Liepiņš LVM Dienvidlatgales reģiona plānošanas vadītājs
Mēs zinām – starp 2005.g. un šo gadu ir bijušas vēl vairākas vējgāzes, tajā skaitā arī Dienvidlatgalē. Entomologi un meža patologi saka, ka jau 7-8 gadus Latvijā ir bijusi mizgraužu otrā paaudze. Tas jau skaidri norāda uz šo te tendenci, ka šis te veģetācijas periods paliek garāks un vasaras siltākas, mitrākas, un rudens periodi ir arī siltāki un garāki.
Pēc 15 gadu pārtraukuma šajā pavasarī un vasarā Latvijā bija izsludināta arī ārkārtējā situācija, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu postījumus. Tā rezultātā vērtīgajās un nebojātajās egļu audzēs stājās spēkā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, turpretī invadētajās egļu audzēs bija jāveic sanitārā cirte. Piemēram, Dienvidlatgales reģionā tā veikta teju 400 hektāru platībā.
Artis Liepiņš LVM Dienvidlatgales reģiona plānošanas vadītājs
Vienīgās zāles pret mizgrauzi – tas ir motorzāģis. Tā diezgan nejauki skan, bet diemžēl tā ir patiesība. Šogad skaidri redzam, ka viennozīmīgi tā mēģināšana apkarot ar izlases cirtēm – tas nekādus augļus nenes. Un ļoti iespējams pagājušā gada kaut kādā, nezinu, gada sākumā sagatavotā izlases cirtē šobrīd visticamāk jau tur ir sanitāra vienlaidus cirte.
Andis Purs Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs
Mēs praktiski runājam tiešām par vidēja vecuma egļu audzēm, nu, kas ir no 40 gadiem un vecākas, jo… Protams, mizgrauzim neinteresē jau vecums, viņam interesē vairāk šis te egļu caurmērs. Un, ja par to mēs runājam, tad tie jau ir sākot no 18cm.
Mežkopības speciālisti norāda, ka cīņa ar egļu astoņzobu mizgraužiem ir sarežģīta un laikietilpīga, tāpēc ar kaitēkļu ierobežošanas, gan egļu audžu aizsardzības pasākumiem jārēķinās arī turpmāk.
Andis Purs Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs
Skatoties uz nākotni, protams, ka mums ir jāsaprot, ko mēs darām tālāk ar egļu audzēm, kā mēs viņas redzam. Un otra lieta ir, protams, jā, kurā brīdī mēs veicam šīs te kopšanas cirtes tieši egļu audzēs. Tas ir tas, ko nevajadzētu darīt varbūt tajā vasaras periodā, kad ir tiešām egļu astoņzobu mizgrauzim šis te aktīvais periods, tādā veidā vēl viņus piesaistot.
Tāpat mizgraužu apkarošanā mežkopības speciālisti aicina egļu audzēs izvietot feromonu slazdus.