“Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajās jaunaudzēs palielinās platību apjoms, ko nepieciešams aizsargāt pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem. Jaunaudžu aizsardzība tiek veikta ar augu aizsardzības līdzekļiem jeb repelentiem. Dzīvnieku dzīvībai tie nav bīstami, taču ir efektīvs risinājums radīto postījumu mazināšanā.
Zemnieku saimniecības “Senliepas” saimniekam sadarbība ar uzņēmumu “Latvijas valsts meži” meža stādīšanas, jaunaudžu kopšanas un atjaunoto platību aizsardzības darbu veikšanā ir jau aptuveni 20 gadus. Šajā reizē kopā ar saimniecības darbiniekiem tiek veikta jauno priedīšu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem jeb repelentiem pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem.
Juris Kārklis Z/S “Senliepas” īpašnieks
Darbi jāveic ar aizsardzības pasākumiem, kad nav rasas uz kokiem un nav lietus. Vislabāk tas sanāk no rīta jau pēc 10:00. Tad droši var sākt!
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Tagad ir piemērotākais laiks, lai veiktu apstrādi ar konkrētiem repelentiem. Koki jau ir sagatavojušies ziemai, pārkoksnējušies.
Augu aizsardzības līdzekļi dzīvnieku dzīvībai nav bīstami. Izdarīt bojājumus jaunajiem kociņiem dzīvniekus attur repelentu īpatnējais aromāts vai nepatīkamās sajūtas, ko tie izraisa, nonākot dzīvnieka mutē.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Mēs šeit stāvam platībā, kur mēs strādājam ar “Wam Extra”. Tas ir tāds pastveida aizsardzības līdzeklis, kas ir uz kvarca smiltīm un līmes bāzēts. Tas ir tāpat kā pacelt no smilšainas grīdas to nokritušo frī kartupeli, mutē ielikt. Tur gar zobiem šņirkst. Ja šeit paņem, nokožot galotni, pilns, ja, un viņš arī redz to krāsu, ka balto galotni kost nevajag, viņa nav garšīga. Ir repelenti, kas ir “Plantskydd” un “Trico”, viņš vairāk uz smaržu, viņam nepatīk tas aromāts un viņš nenāk klāt.
Zemnieku saimniecības “Senliepas” saimnieks atklāj, ka atjaunoto platību aizsardzības darbi nav sarežģītākie no meža apsaimniekošanas darbiem, taču tie ir ļoti svarīgi sekmīgai kvalitatīva meža izaudzēšanai.
Juris Kārklis Z/S “Senliepas” īpašnieks
Šeit nav liela aizzēluma. Otrkārt, pateicīgs skujkoku augstums. Nevajag iespringt, locīties, var iet droši. Nu, vienīgais trūkums varbūt pacilas. Principā hektāru pa četrām stundām viens cilvēks var droši apstrādāt. Ir tik daudz redzēti nogabali atjaunoti, kur nav aizsargāti, un kā tie zvēri tās koku galotnītes sabojājuši. Nu, tur vairs kvalitatīvs koks neizaugs. Tur būs tikai, nu, enerģētiskā koksne un viss! Tas ir ļoti vajadzīgs darbs, lai iegūtu nākotnē labu materiālu.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Mēs apstrādājam uz hektāru konkrētu kociņu skaitu. Mēs apstrādājam tikai tos kociņus, kurus iestādām. Un mēs apstrādājam tikai to galotni. Galotne – tas ir koka staltums. Nu, tāpat jau kā mūsu senči un tautasdziesmās: lauziet meitas, ko lauzieti, galotnīti nelauziet! Tas arī bija no tā viedokļa, ka kokam ir jāaug uz augšu. Sānzari viņam vairāk tas palīdz tā kā augt masu un pieaudzēt to apjomu. Nu, nograuž sānzaru – tas koku īpaši neietekmē.
Jaunaudžu aizsardzības darbus uzņēmums “Latvijas valsts meži” veic jau daudzus gadus. Sākotnēji nelielās platībās, bet katru gadu platību apjoms pieaug, jo palielinās briežu dzimtas dzīvnieku skaits un to radītie bojājumi.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Tās ir priedes, egles.Ir vietas arī, kur mēs pat bērzus dabūjam apstrādāt, jo, nu, aļņu paliek un briežu vairāk. Viņi meklē sev atkal pārtikas bāzi, vairāk viņiem vajag, un pārmetas arī uz tādām koku sugām ka bērzs, kas agrāk mums likās, nu, ka bērzs ir vienīgā suga, kuru nebojā. Bet izrādās, ka bojā.
“Latvijas valsts mežu” Dienvidlatgales reģionā šogad plānots veikt jaunaudžu aizsardzību pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem aptuveni 2500 hektāru platībā.