Baltijas ceļš ir brīvības, drosmes un kopīgu neatkarības ideju simbols – ar šādu vadmotīvu Balvos noritēja akcija, kurā vietējie iedzīvotāji vienojās simboliskā aplī turot rokās 1989. gada 23. augusta fotogrāfijas. Sava veida flešmobā iedzīvotāji dalījās atmiņās un pieredzes stāstos, gan aicināja sabiedrību pievērst lielāku vērību demokrātijas vērtībām un pilsoniskām aktivitātēm cīņā pret totalitārismu.
Baltijas ceļš ir dzīvs un vienmēr mūsu sirdīs – uzsver Balvu iedzīvotāji. Šodien pusdienlaikā pilsoniski aktīvākie cilvēki sanāca kopā pilsētas centra laukumā un stundas garumā katrs rokās turēja kādu no foto izstādes “Baltijas ceļš” fotogrāfijām. Viņu vidū arī Jānis Ločmelis, kurš no Balviem uz Rūjienu piedalīties Baltijas ceļā devās vien septiņpadsmit gadu vecumā.
Jānis Ločmelis pasākuma dalībnieks no Balvu novada
Apziņa, ka tas ir Baltijas vienotības simbols, tas laikam jau bija kaut kā uzreiz, jāsaka. Bet tad, kad vēl paskatāmies tos pašus kadrus no helikoptera, dzirdot skaitļus, cik cilvēki ir piedalījušies, tu saproti, ka esi bijis maza skrūvīte, bet ļoti lielā lietā. Patiesībā ir šis te lielais vēstures brīnums, ka mūsu mazās Baltijas tautas ir ar savām valstīm.
Ruta Cibule Balvu Centrālās bibliotēkas direktore
Kāpēc es nebiju Baltijas ceļā? Man tas nav saprotams, jo bija jābūt iemeslam zemestrīcei līdzīgam, lai es nebūtu tādos notikumos. Tad es aizgāju uz muzeju un es atradu. Balvu Tautas teātris no 6.-22. augustam bija viesizrādēs Sibīrijā, mēs bijām pie Sibīrijas latviešiem un Sibīrijas igauņiem. Ņemot vērā tā laika sakarus, es domāju, ka mēs pat nepaspējām uzzināt, kas 23. datumā šeit notiek.
Ekspresizstādē iesaistījās aptuveni piecdesmit vietējie iedzīvotāji un viesi. Svetlana ar meitām ir pašas pirmās, kas pieteica dalību akcijā un ceļu šurp mēroja no Lietuvas.
Svetlana pasākuma dalībniece no Lietuvas
Pati esmu no Balviem, bet dzīvoju Lietuvā, jo man vīrs no Lietuvas, no Viļņas. Uz Balviem bieži braucu, jo man te mamma, radi. Esmu par to, lai būtu neatkarība, lai būtu demokrātija un tiešām tas ir ļoti svarīgi latviešu tautai. Bērni ar lielāko prieku arī, es esmu priecīga, ka esam šeit.
Vieniem dalība ekspresizstādē ir dalīšanās pieredzē ar jaunāko paaudzi un atgriešanās atmiņās, citiem – protests pret dezinformāciju un Ukrainā notiekošo karadarbību.
Jānis Džigurs pasākuma dalībnieks no Balviem
Barikādēs piedalījos, organizēju Latvijas ceļam autobusus. Kāpēc es šodien atnācu? Tāpēc, ka lielākā daļa tie, kas ir apprecējušies latvieši ar krieviem, ir par Krieviju. Tas man baigi pie sirds krīt. Arī tajā skaitā mani radinieki. Es esmu stundām ilgi teicis un pierādījis, ka tur vairs variantu nekādu nav ar Krieviju. Neģēlības pret Latvijas tautu. Tāpēc es speciāli iešu un darīšu visu, kas ir mūsu spēkos.
Ruta Cibule Balvu Centrālās bibliotēkas direktore
Iespēja satikties, komunicēt, atcerēties, vienam otru uzmundrināt šajos ne visai vienkāršajos laikos. Man liekas, tas bija viens no foršākajiem pusdienu laikiem manā dzīvē. Sirsnīgs paldies visiem, kuri nenobijās, kuri atnāca šodien, kuri arī apliecināja savus stāju. Mēs kļuvām dzīvāki ar savām atmiņām un stiprāki.
Kopīgi veidotā dzīvā vēsturisko fotogrāfiju ceļa izstādes mērķis ir atgādināt Eiropas iedzīvotājiem par pilsoņu izcilu darbu cīņā pret totalitārismu.
Jānis Ločmelis pasākuma dalībnieks no Balvu novada
Īpaši labs bija tas mirklis, kad mēs sapratām, ka mums vajag patiešām savienoties kopā. Savienoties kopā var gan par, gan pret. Mēs šobrīd kopā bijām PAR. Par to, lai būtu labāk.
Fotogrāfijas ar 1989. gada 23. augusta notikumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vēl līdz 30. septembrim būs skatāmas izstādē Balvu Centrālajā bibliotēkā. Ceļojošā izstāde tapusi sadarbībā ar biedrību “Radošas idejas”.