“Otkon jauns” – ar šādu devīzi šogad tiek svinēti svētki Balvu novada Upītē, kur galvenais notikums ir Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” atklāšana pēc vairāk nekā gadu ilgušajiem renovācijas darbiem.
Ierastās lentes griešanas vietā Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” tika atklāts ar svinīgi izdancotu danci. Ēkai, ko vietējie iedzīvotāji dēvē par Upītes kultūrtelpas vadošo kodolu, renovācijas darbi ilga vairāk nekā gadu. Iepriekš jau vēstījām, ka Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” renovācija bija sen lolots sapnis, jo vērienīgus remontdarbus tas nebija piedzīvojis kopš uzcelšanas.
Andris Slišāns Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors
Visādi ciemiņi brauca un pēdējā laikā jau kauns bija palicis viņus uzņemt. Cilvēki brauc, bet drusku kauns viņus sagaidīt. Vienu istabu iekārtosim ne jau kolhoza laikus reklamēt, bet parādīt, ka cik slikti bija. Nu tā viena istaba būs tāda. Tad gaitenis tāds kā 1961.g. bija celts, tāds tas arī ir, tikai uzfrišināts.
Ceļš līdz Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” renovācijas sākšanai bija dažādu birokrātisku un finansiālu šķēršļu pilns. Taču, kā apsveikuma uzrunās uzsvēra teju visi klātesošie, mērķis par labiekārtotu un modernu ēku ir sasniegts pateicoties tieši Slišānu saimes ticībai un uzņēmībai nenolaist rokas pie pirmajām neveiksmēm.
Juris Pūce politiķis (“Latvijas attīstībai”)
Te tiešām cilvēki, kas grib darīt, viņiem deg sirds un viņiem sanāk. Tas, kas ir te tapis, kas te regulāri notiek, tas vienkārši ir brīnišķīgi un tas ir lepnums gan te, Balvu novadam, gan visai Latgalei, gan arī visai Latvijai. Un otra lieta ir tā, nu, tiešām mēs esam, varētu teikt, rokas stiepiena attālumā no mūsu valsts robežas, un tā ir arī zīme, ko mēs rādām kā valsts uz ārpusi – Latvija te sākas un sākas tik labi un skaisti, kā tieši šeit arī ir. Un visbeidzot trešā lieta ir, nu galu galā, ja mēs padarām šādas lietas iespējamas Latvijā, tas nozīmē, ka mēs arī varam pateikt, ka cilvēki var sapņot lietas vienalga, kur viņi dzīvotu, izdomāt idejas un ir iespējas tās viņiem realizēt.
Andris Slišāns Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors
Ir dažas lietas, tiešām labāk kas izdevās! Man patīk otrais stāvs. Man likās, tas projektā bija sliktāks nekā ir! Nē, viss ir izdevies! Kas ir jāpiestrādā? Ā, man gribas šeit augšā uzrakstu uzlikt neona foršu. Nu, tas nebija projektā, bet to sataisīsim kaut kad! Pie tā jāpiestrādā! Mums galvenokārt ir muzejam ļoti lielas iespējas radītas, jo tas viss otrais stāvs ir muzejam. Tā lielā izstāžu zāle, kur arī plānots ar laiku interaktīvu izstādi tādu pastāvīgu uzlikt. Fondu telpas ir ļoti labas ar visām modernām ierīcēm, ar, nu, to, lai klimatkontroli visu regulētu. Tautas namam, protams, šī aizmugurē beidzot ir aiz skatuves, kur aiziet, jo savādāk skatuve beidzās un ēka beidzās.
Cik vērienīgi ir pabeigtie Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” renovācijas darbi, tikpat vērienīga ir tā atklāšana, kas turpināsies līdz pat 27.augustam ar ne vien tālāku, bet arī vietējo iedzīvotāju vidū jau iemīļotu mākslinieku uzstāšanos, tostarp folkloras kopu “Upīte”, grupu Unknown Artist, gan apvienību Naktenīks un Reiti.
Andris Slišāns Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors
Tie jau te dzīvo! Tie ir, kā es teicu, tie ir kolorītākie Upītes kultūrtelpas pārstāvji.