Mājās atrod mirušus cilvēkus; nav likuma par uzraudzību

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 18 augusts, 2023 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Pastnieki, autoveikalu pārdevēji un feldšeri visbiežāk ir tie, kuri ziņo par vientuļiem vecāka gada gājuma cilvēkiem, kam būtu nepieciešama aprūpe. Pieredze liecina, ka ik pa laikam ir gadījumi, kad seniori paši nav gatavi pieņemt palīdzību un vēlāk sabiedrisko darbu veicēji viņus mājās atrod jau aizgājušus mūžībā. Tomēr Latvijā nav neviena likuma, kas paredzētu veikt vientuļu personu uzskaiti un regulāru viņu uzraudzīšanu. Situāciju apgrūtina arī sociālo darbinieku trūkums, un atsevišķos gadījumos viņu neprofesionalitāte.

Katra ilgāka gaidīšana pie klientu namdurvīm pastniecei Regīnai rada satraukumu. Četru darba gadu pieredzē pastā Rēzeknes novada Silmalas pagastā viņa jau divas reizes vientuļus cilvēkus atradusi mirušus.

Regīna Ruža VAS “Latvijas Pasts” pastniece-autovadītāja

Aizgāju pensiju maksāt, durvis vaļā, pieklauvēju, neatver neviens. Paveru durvis, cilvēks uz grīdas guļ izstiepies, pienācu, jā. Auksts jau. Izsaucu visus dien… un šogad bija. Iebraucu. Mūzika skan, durvis vaļā. Klauvēju. Neviens neatbild. Vienkārši uz dīvāna guļ. Jā, auksts. Divas reizes jau četru gadu laikā bijušas tādas nepatīkamas situācijas.

Vairums klientu, kurp pastniece dodas uz mājām, ir vecāka gada gājuma un Regīna viņiem palīdz arī ārpus sava darba pienākumiem.

Valērija Silmalas pagasta iedzīvotāja

Es tikai ar nūjiņu pa mājām staigāju, bet viņa cilvēks vienmēr atbrauc uz mājām. Kad vajag, piezvanu viņai, viņa jau ļoti paklausīga, izpalīdzīga ļoti, ļoti. Maizīti atved no veikala, tā daudz mēs jau viņu neapgrūtinām. Cilvēkam tik daudz darba.

Labklājības ministrijā skaidro, ka Latvijā nav statistikas datu par vecākiem vientuļiem cilvēkiem. Centrālajā statistikas pārvaldē pieejama vien tāda informācija, ka valstī ir vairāk nekā 141 600 vienas personas mājsaimniecību un 417 180 personas pensijas vecumā.

Ilze Skrodele-Dubrovska LM Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore

Tur nav tādā sīkākā sadalījumā kā vientuļie vai vienas personas mājsaimniecība. Tāda regulārā statistika par šādiem vientuļajiem cilvēkiem netiek uzkrāta. Sevišķi lauku sociālie dienesti arī min, ka viņi lielos… tajā savā iedzīvotāju kopienā tomēr apzina un viņi ir lietas kursā par tām personām, kas ir vientuļie. Nevar teikt bieži, bet ik pa laikam.

Latvijas Pašvaldību savienība situāciju par vietvaru atbildību vientuļo cilvēku uzraudzībā nekomentē, bet Rēzeknes novada Sociālajā dienestā bija gatavi vien rakstiski skaidrot, ka atsevišķu statistiku neapkopo, jo likums to nemaz neprasa.

Rēzeknes novada pašvaldība

Par to datu nav, uzskaite netiek veikta. Saziņa ar riska grupu klientiem vai viņu mājokļu apsekošana notiek periodiski, arī ārkārtas situācijās, piemēram, ja ir liels karstums, tuvojas vētra. Gadījumos, ja ir konstatēta klienta nāve un nav radinieku, kuri vārētu uzņemties rūpes par apbedīšanu, šo jautājumu risina Sociālā dienesta darbinieki. Pašvaldībai ir noslēgts līgums ar apbedīšanas biroju un cilvēks tiek pienācīgi apbērēts.”

Ilze Skrodele-Dubrovska LM Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore

Normatīvos nav nekāda strikti noteikta kārtība, regularitāte, kurai institūcijai kādā apjomā būtu jāapseko. Jāņem vērā, ka, protams, viens ir tā dienestu atbildība un tie uzdevumi, un otrs arī tās personas, ko tā pati persona vēlas. Tā ir tāda brīvprātīga izvēle.

Ja persona atteikusies no palīdzības, bet sociālajam darbiniekam liekas, ka tā tomēr būtu vajadzīga, situāciju vērtē atkārtoti ne retāk kā reizi gadā. Taču visbiežāk šo normu ievērot ir grūti, jo pašlaik Sociālajos dienestos 30% gadījumu nav nodrošināta pat minimālā prasība par speciālistu skaitu  uz tūkstoš iedzīvotājiem.

Ilze Skrodele-Dubrovska LM Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore

Lai nodrošinātu šo sociālo funkcionēšanu ir tiešām pašvaldībai jāaptver, jāapzina un savā tajā ietvarā jāsaprot, kura tad vislabāk būtu tā institūcija, kas varbūt zināmā regularitātē apseko šos iedzīvotājus. Pilnīgi noteikti ir jādomā par tādu regulāru… , kas ir jebkurā palīdzošajā profesijā, regulāru mācīšanos, regulāru jaunu prasmju apguvi. Kā arī profesionāļiem ļoti nepieciešamas šīs te supervīzijas, atbalsts regulārais, kur viņi tātad regulāri strādājot ikdienā ar dažādām smagām sociālām problēmām arī paši var saņemt šo te atbalstu, lai viņiem nebūtu šī profesionālā izdegšana.

Speciālistuprāt nepieciešamas izmaiņas Sociālo pakalpojumu palīdzības likumā, nosakot stingrākas prasības vientuļu senioru uzskaitei un regulārai uzraudzībai. Tāpat arī sabiedrība aicināta būt atbildīga un informēt tuvāko Sociālo dienestu par aizdomām, ja kādam ir nepieciešama palīdzība.

Dalies:

Apmeklēt svētkus Aglonā – tā ir tradīcija

Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā varēs apgūt Valsts aizsardzības mācību

Līdzīgi raksti