Preiļu Golvonuo biblioteka sasadorbojūt ar cytom nūvoda bibliotekom eistynoj projektu “Pienu ēdu, pienu dzēru!”. Tuo ideja ir saglobuot veļ asūšū, bet laika gaitā izgaistūšū namaterialū kuļturys montuojumu – senejuos receptis, tradicejis, apleicīnis vuordus i stuostus, kai ari padareit savuoktū materialu daīmamu plošuokai sabīdreibai. Taipoš īdvesmuot ari cytus pīsavērst stuostnīku tradicejai. Ekspediceju nūrise i ziņu sižeta izveide realizieta ar Vaļsts kuļturkapitala fonda mierķprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finanisalu atbolstu. #Latgales_kulturas_programma
Gostus “Kastaņu” sātā Preiļu nūvodā sagaida kuplā pulkā i ar cīši skaneigom dzīsmem. Itei ir vīna nu saimesteibu, kuru ekspedicejī itymā vosorā apmeklej Preiļu Golvonuos bibliotekys kolektivs ar mierki īraksteit audio, gon ari īmyužynuot video formatā seneju iedīņa receptis, kam golvonuo sastuova daļa ir pīns. I tai “Kastaņu” pogolmā iz uorā sakurynuotys guņs saimnīki veidoj sīru nu pošu biologiskuos saimesteibys gūteņu pīna.
Līga Gžibovska “Kastaņu” saimineica
Meitas man brauc uz Jelgavu un uz Rīgu, tā tas siena ritulis vienmēr būs iekšā. Ja tas ir svaigāks, tūlīt uzliks uz maizītes. Es esmu iemācījusi, ka arī ne tik ja ir svaigs, tas paliks ļoti garšīgs un arī tam tādam ir jābūt – ne pirmās raudzes sieram, jo to tad apcep. Un ceptais siers vēl savādāk garšo. Protams, var rīvmaizē, var miltos, var olā – dažādas variācijas, bet nekad netiks izmests!
Sīra sīšonys tradiceju saimineica Līga Gžibovska montuojuse nu paaudžu paaudzem. Ari itymā reizē sūpluok Līgai, kura poša sīru sīn, tam kluot dalīkūt etiķa esenci, piec sovys recepti sīru gatavej ari juos mama Anna.
Līga Gžibovska “Kastaņu” saimineica
Biezpiena taisīšana, kas pārtop sierā, tā ir no mātes. Mātei atkal stāstīja māte. Esenci, protams, ko mēs pieliekam klāt, un citus ingridientus, tas jau ir savādāks, mūsdienīgāks. Bet pamatu pamatvērtība jebkurā variantā – tas būs piens.
Sovpus Preiļu nūvoda Aizkaļnis pogostā saimineicys ruoda svīsta neišonys meistarklasi i tam izmontoj svīsta ķērni. Tei ir kūka kaste ar vuoku, kurymā īškā ir taidys kai sova veida patmalis, kū nu uorejuos pusis grīž ar rūktura paleidzeibu.
Ingrīda Kampāne Preiļu nūvoda Aizkaļnis pogosta īdzeivuotuoja
Sviesta ķērne, kurā šodien kūlām sviestu, ir mūsu dzimtas relikvija, varētu teikt. Tā nākusi no vīra vecmammas no Vārkavas. Un tas ir bijis 20.gs. 48.gadā. Mēs jau to tagad ikdienā vairs neizmantojam, izmantojām tad, kad bija gotiņa. Gotiņas jau kādus sešus gadus nav. Bet, nu, protams, ne jau katru nedēļu kūla sviestu, pēc vajadzības, jo mēs jau nekur to nepārdevām.
Dalikt rūku svīsta neišonā saimineicys aicynuoja sevkuru ekspedicejis daleibnīku. Kūpeiguo komandys dorba rezuļtatā skuobīs kriejums par svīstu kļyva aptyvai desmit minošu laikā.
Ingrīda Kampāne Preiļu nūvoda Aizkaļnis pogosta īdzeivuotuoja
Vasarā sviests var sanākt ļoti ātri. Ziemā savukārt, kad krējums ir vēss, tad to var vairākas stundas kult un nesakult. Un otrā dienā turpināt. Tas tomēr ir nedaudz jāpasilda ziemas laikā vai nu uz krāsns maliņas. Dažreiz vecās tantes darīja tā, kad gribēja ātrāk pie sviesta tikt, tad ziemā arī varošu ūdeni pielēja klāt. Bet tad nevarēja lietot paniņas.
Preiļu Golvonuos bibliotekys kolektivs stuostu vuokšonys ekspedicejuos īt, eistynuojūt Latgolys kuļturys programys 1200 eiro apmārā finaņseitū projektu “Pienu ēdu, pienu dzēru!”. Ideja par taišņi itaidu projektu roduos jau pyrma vairuokim godim.
Sigita Trūpa Preiļu Golvonuos bibliotekys vadeituojis p.i.
Preiļu Galvenā bibliotēka darbojas jau vairāk nekā desmit gadus stāstu bibliotēku tīklā, un ik gadu mēs rīkojam stāstu vakarus, kur sanāk vietējie iedzīvotāji, dalās ar kādu konkrētu tēmu savos stāstos, atmiņās. Un tad mums, nu, tā tāda doma radās, ka tie stāsti bieži vien paliek tikai pie mums, pie tiem klātesošajiem un būtu ļoti svarīgi arī, lai tas saglabātos. Pie piena tēmas mēs nonācām tādā veidā, ka jau no seniem laikiem piens tika uzskatīts par tādu kā labklājības simbolu ikviena ģimenē. Un otra lieta – nu, mēs, Preiļi, esam zināmi ar “Preiļu siera” rūpnīcu. Tiek dēvēti Preiļi kā siera galvaspilsēta. Un arī mūsu Preiļu novads ir ļoti bagāts ar z/s, kas nodarbojas ar piensaimniecību, ar mājražošanu.
Projekta “Pienu ēdu, pienu dzēru!” gaitā nūtyka ari izgleitojūšs seminars, kurymā eskperti stuosteja vaira par Latgolys kulinaruo montuojuma nūzeimi, eipaši pīna nūzeimi latgalīšu dzeivē, gon ari dalejuos pīredzī par apleicīnys vuordu savuokšonu. A rudinī veļ gaidoms projekta nūslāguma pasuocīņs ar ekspedicejuos savuoktuo materiala prezentaceji, kas tuoļuok sevkuram interesantam byus daīmams Preiļu Golvonuos bibliotekys škārsteikla lopys sadalī par nūvoda pietnīceibu. Ir īceris, ka škārsteikla sātys lopa byus papyldynuota ar aptyvai 20 senejūs iedīņu receptem i stuostim.
