Pirmā graudu krava graudu pieņemšanas punktā “Rēzeknes dzirnavnieks” ievesta 17.jūlijā, tomēr nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ kulšanas darbi šajā sezonā Latgalē rit ļoti lēni. Bažas raisa, ka tas ietekmēs graudu ražas kvalitāti, kas šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem jau tā ir būtiski zemāka.
Rēzeknes novada zemnieka Artūra Tjuša druvā kombaini sāka rūkt vien pirms dažām dienām. Citus gadus šajā laikā graudu ražas novākšana ritēja jau pilnā sparā.
Artūrs Tjušs z/s “Meža Grumuži” saimnieks
Gaidījām, kad būs piemēroti izkaltusi labība, bet, nu, izskatās, ka tā ļoti nevienmērīgi nogatavojas. Kalniņi ir sausi, bet, nu, ne pietiekami sausi, lai varētu uzreiz klētī bērt, jālaiž būs caur kalti. Zemākajās vietās ir zaļi graudi.
Artūrs Tjušs audzē graudus aptuveni 500 hektāru platībā. Galvenokārt dažādu šķirņu kviešus, lai saprastu, kura no tām ir augstražīgāka. Zemnieks stāsta, ka šogad visas šķirnes pārziemojušas vienlīdzīgi un graudu raža gaidāma būtiski mazāka.
Artūrs Tjušs z/s “Meža Grumuži” saimnieks
Cāļus skaita rudenī, un vēl graudi nav pārdoti, bet es ļoti priecīgs būšu, ja būšu izlīdis pa nullēm, ja būs atgriezta tā nauda, kas ir ieguldīta. Par peļņu šogad nu ir ļoti grūti sapņot. Ražas apjoms acīmredzami ir zemāks, apmēram uz 50, uz pusi.
Garas traktortehnikas un kravas transportlīdzekļu rindas neveidojas arī pie graudu pieņemšanas punkta “Rēzeknes dzirnavnieks”. Pagaidām šajā sezonā te pieņemti nedaudz virs 5 tūkstošiem tonnu graudu.
Juris Trops AS “Rēzeknes dzirnavnieks” vadītājs
Vienīgais, kas vēl nav, tās nav auzas šogad raža. Bet pārējās kultūras visas – gan mieži, kvieši, rapsis, rudzi, tritikāli. Ir pārtikas kvalitāte. Bet skatīsimies, kas notiks. Ir satraukums, ka varētu būt tie lieti izdarījuši kaut kādas korekcijas. Par graudu cenām runājot, nu, situācija, cik ir informācija, nav tā optimistiskā, jo biržas cena krīt, tad ir kaut kāds lēciens, ir atkal kritums. Savas pakalpojuma cenas esam atstājuši pagājušā gada līmenī, jo saprotam, ka, nu, bija traks rudens un pavasaris ar minerālmēslu cenām.
Biedrībā “Zemnieku saeima” norāda, ka graudu ražas novākšana šogad kavējas visos Latvijas reģionos. Piemēram, Latgalē līdz šim nokulti tikai trīs līdz pieci procenti lauku.
Mārtiņš Trons biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis
Tagad mēs vācam ražu, kurai cena ir būtiski kritusies. Skaidrs, ka lielai daļai saimniecību būs grūtības norēķināties ar izejvielu piegādātājiem par degvielu, par minerālmēsliem un visu pārējo, jo šī raža tika sēta, ņemot vērā lielās izejvielu cenas. Jāmeklē atsevišķi pasākumi. Piemēram, kredītprocenta dzēšana apgrozāmiem līdzekļiem, jo lielai daļai lauksaimnieku pašlaik ir problēmas ar apgrozāmiem līdzekļiem.
Tāpat Mārtiņš Trons uzsver, ka zemnieku maciņus šogad ietekmēs arī graudu kaltēšanas izdevumi, jo esošajos laikapstākļos novākto graudu mitrums ir vairāk nekā 20% normālo 14% vietā.