Apbruņojušies ar cimdiem, miskastes maisiem, pacietību un lielu gribasspēku, dabas mīļotāji Latgalē ieradās uz puķu spriganes, kas ir invazīvs augs, ierobežošanas talku. Puķu sprigane ir viena no piecām invazīvajām sugām, kuru iznīdēšanai Dabas aizsardzības pārvalde šogad vērš īpašu uzmanību.
Šādi izskatās puķu sprigane, kas izpletusies arī Beitānu pilskalnā un tā apkārtnē, kas atrodas Rāznas Nacionālā parka teritorijā.
Anda Zeize DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore
Pirmkārt, tas ir valsts aizsargājamās reģionālās nozīmes arheoloģijas piemineklis. Tātad, jau principā tā ir īpaša vieta. Otrkārt, tas ir DAP turējumā, tātad, DAP šeit ir apsaimniekotāji, un mums kā labam saimniekam ir jānodrošina arī cīņa ar šīm invazīvajām sugām.
Dažādas labiekārtošanas un sakopšanas talkas, tostarp puķu spriganes ierobežošanas talka, Beitānu pilskalnā tiek rīkotas regulāri. Otro gadu pēc kārtas mammas pamudināts tādā iesaistās arī Juris. Jaunietis atzīst, ka nelieli panākumi puķu spriganes ierobežošanā jau redzami, tomēr darba joprojām ir ļoti daudz.
Juris Vaņkovs talkas dalībnieks
Darbs nav grūts, diezgan viegli atšķirami. Ar vienu vieglu rāvienu pilnīgi izraujas ar visām saknēm. Nu, vienīgais, ka tā darba daudz. Būs, ko pastāstīt. Prieks arī, ka palīdzēju dabai. Ja atstāt visu kā ir, tad pēc dažiem gadiem mums būs arvien vairāk augu Sarkanajā grāmatā un pilni meži ar šīm te, piemēram, spriganēm.
Šoreiz izvēlēta vienkāršākā, bet darbietilpīgākā metode – puķu sprigaņu izraušana ar saknēm. Taču turpmākajos gados vides projekta ietvaros Dabas aizsardzības pārvalde dažviet puķu sprigani mēģinās izskaust, to tvaicējot vai invadētās teritorijas noganot ponijiem.
Santa Rutkovska DAP projekta “LIFE-IP LatViaNature” invazīvo sugu eksperte
Ar puķu sprigani šajā ziņā cīnīties ir mazliet vieglāk, jo tā ir viengadīga suga, tas ir pirmais, un izplatās tikai ar sēklām. Tas nozīmē, ka viņa ir jārauj ārā vai jāapļauj, vai kaut kas cits jādara pirms ziedēšanas. Tā kā tagad – ziedi tikai sāk veidoties. Principā sēkla dīgtspēju saglabā 18 mēnešus. Tātad, divu, triju gadu laikā, ja šo sugu pieskata teritorijā, ar to var tikt galā.
Puķu spriganes pamatizcelsme ir Himalaji. Eiropā tā ienākusi kā krāšņumaugs. Cik plaši puķu sprigane izplatījusies Latvijā gan nav iespējams pateikt, jo atšķirībā no sosnovska latvāņa, šai sugai invadēto teritoriju uzmērīšana netiek veikta.
Santa Rutkovska DAP projekta “LIFE-IP LatViaNature” invazīvo sugu eksperte
Viņas ļoti ātri aug, ātri vairojas, ātri izplatās, veido plašas, blīvas mono audzes un izkonkurē, izspiež mūsu vietējās sugas. Invazīvajai puķu spriganei vēl ir tā, ka viņai ir ar nektāriem bagāti ziedi, smaržīgi ziedi un daudzi apputeksnētāji izvēlas šo sugu nevis kādas mūsu vietējās sugas.
Talkas noslēguma izrautās puķu spriganes sabērtas kaudzē un apklātas ar melnu plēvi sapūšanai. Invazīvo sugu eksperti norāda, ka labāku izskaušanas rezultātu sasniegšanai šī invazīvā auga ravēšana jāveic vismaz trīs gadus pēc kārtas, turklāt vairākas reizes gadā.