Pateicoties ziedotāju aktivitātei no visas Latvijas Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā nupat atjaunota sena lustra. Tā vairāk nekā simts gadu garumā rotājusi baznīcas telpas, taču laika zobs darīja savu un radās bažas par lustras tālāko likteni. Iesaistoties topošajiem kokapstrādes un metālapstrādes speciālistiem, lustra rekonstruēta un atkal turpina priecēt vietējo draudzi.
Katram baznīcas priekšmetam ir sava nozīme, vēsture un sakrālā mantojuma vērtība – uzsver Vārkavas draudzē. Šeit labdarības akcijā savākti ziedojumi Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas lustras rekonstrukcijai un nupat tā – iesvētīta.
Rudīte Veitmane Vārkavas draudzes locekle
Man zvanīja svētceļnieki, kuri šeit ir gājuši, man zvanīja cilvēki, kuru vecāki šeit kādreiz ir dzīvojuši, man zvanīja cilvēki, kuri kādreiz šeit ir bijuši vai garām braukuši un iegājuši baznīcā un tas, ko viņi ir pamanījuši, ko ir ievērojuši, ir lustra. Tā ka es esmu ļoti pateicīga principā visai Latvijai, kas ir ziedojuši lustras restaurācijai.
Labdarībā piedalījās 86 cilvēki, kopējā ziedojuma summa ir 8005 eiro, kas izmantoti trūkstošo koka un metāla elementu atjaunošanai un dažādu citu detaļu iegādei. Lustrai ir trīs stāvi, bagātīgs zaru un sveču skaits, katrs no tiem turas uz grifa galvas, ir arī ziedu un kristālu elementi. Tomēr laika gaitā tā cietusi, elektrificējot salauzta, vairākas reizes pārvesta.
Rudīte Veitmane Vārkavas draudzes locekle
Lustra darbojās visu laiku, tā dega, bet tur nebija visu lampiņu, kam degt, tur ļoti daudzi kristāli bija pazuduši, saduzuši un ļoti iespējams, ka tā kara laikā ir kritusi un, ka tā lustra bija traumēta, jo dažiem apakšējiem zariem arī nebija metāla konstrukciju.
Rekonstrukciju aptuveni pusgada laikā kā savu diplomdarbu brīvprātīgi bez atlīdzības veica Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi, kam izdevās saglabāt koka daļu, bet visi metāla elementi izgatavoti pašu rokām no jauna.
Arvīds Verza RMMT Koka un metālapstrādes nodaļas vadītājs
Pētot šīs detaļas mēs redzam, ka kokgriezumi ir vismaz no trīs dažādiem laikiem. Tomēr metāla daļas liek domāt, ka laikam tuvāk 19. gadsimta beigām, 20. gadsimta sākums. Tas, ka tās tapšana varēja būt varbūt Francija, jā, sākotnēji.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde piekrīt, ka lustra visticamāk izgatavota 19. gadsimta sākumā un tai ir vietēja kultūrvēsturiska pieminekļa vērtība.
Valentīna Mačāne Vārkavas draudzes locekle
Tagad jau ir tikpat kā pilnīgi jauna! Saules mūžu tai lustrai! Es tā vismaz domāju. Paskatieties, cik tā skaista tagad! Tā tam jābūt.
Arvīds Verza RMMT Koka un metālapstrādes nodaļas vadītājs
Mēs esam atjaunojuši un izgatavojuši altārus un daudzas tādas lietas, arī lustras jau 64 dievnamos Latvijā. Tā nav kaut kāda vēlme skriet pa pasauli un lāpīt baznīcas, bet tā ir vēl viena iespēja, ka jauni vīrieši, jauni meistari savā jaunībā kaut ko pienes Latvijas kultūrvidei paliekošu.
Rudīte Veitmane Vārkavas draudzes locekle
Tas ir vienkārši vēl viens priekšmets, kurš ir kalpojis vairāk nekā simts gadus un, kurš vēl varēs kalpot tikpat ilgi stāstot mums par tā laika faktiem, par tā laika materiāliem, par tā laika formām, par tā laika krāsām. Pamatā tam visam ir šī te gadsimtus senā vēsture, kuru mēs esam tikai uzfrišinājuši.
Par līdzīga veida lustrām informācijas trūkst, zināms, ka vēl viena atrodas Krievijā, bet otra kādreiz rotāja Viļņas katedrāli, tagad ir muzejā Palangā. Savukārt Vārkavā lustras rekonstrukcija un iesvētīšana ir arī viena no iniciatīvām, kas veltīta 2027. gadā gaidāmajai baznīcas 150. gadu jubilejai.