Augšdaugavas novads bija viena no desmit pašvaldībām, kur aprīlī, īsi pirms Lielās talkas, notika latvāņu apkarošanas aktivitātes. Lai arī cīņa pret invazīvo sugu šopavasar Latvijā tika pieteikta plaši, latvāņi turpina savas uzvaras gājienu.
Pavasarī, kad Augšdaugavas novada Vīgantu ciemā dabas eksperti un iedzīvotāji latvāņus mēģināja iznīcināt, tos izrokot. Pēc talkas tos savāca kaudzēs un apsedza ar melnu plēvi satrūdēšanai. Teju trīs mēnešus pēc šīs cīņas augumā lieli latvāņi šeit nav redzami, jo dzīvotspējīgākie vēl nesen arī nopļauti.
Jānis Proms Augšdaugavas novada Višķu pagasta pārvaldes vadītājs
Mēs to latvāni iecirtām, izrakām, viņš vienkārši tas process viņam apstājās, viņš auga lēnāk. Ja, pieņemsim, paskaties uz to pļavu, kur nekas nav darīts, tas ir wow – tur ir lieli un pāri galvai, un čemuri parādās, sāk ziedēt. Šeit ziedēšana pat nebija uzsākusies, kad mēs pļāvām. Tikai vienkārši tās lapas. Nu, tagad nopļāvām, viņš atkal parādīsies. Nu, rudenī vēlreiz nopļausim. Nu, tad redzēsim nākošajā gadā.
Vita Putniņa VAAD Latgales reģionālās nodaļas vadītāja
Kā es saku, grūtākais ir tas, kur ir akmeņi un ķieģeļi, jo tā saknīte ieiet tik dziļi, pat es nezinu, varbūt līdz 50cm.
Lai arī izanalizēt latvāņu izrakšanas metodes efektivitāti būs iespējams vien pēc pāris gadiem, jau šobrīd latvāņu iznīcināšanas talkas vietā šo invazīvo augu ir mazāk – norāda Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste. Šī metode piemērotāka esot mazām platībām.
Vita Putniņa VAAD Latgales reģionālās nodaļas vadītāja
Kur grūtāk iekļūt ar tehniku vai nedrīkst tos augu aizsardzības līdzekļus. Un arī pirmais, kur ir to maz latvāņu. Piemēram, elektrības stabi. Redzam – pieci latvāņi. Nu, izrokam! Lielie lauki, nu, izdevīgāk ir vai nu appļaut vai ecēt, vai kultivēt.
Latgales reģionā Augšdaugavas novads ir viens no visvairāk ar latvāni invadētajiem novadiem. Šogad pašvaldība savā budžetā ieplānojusi izdevumus latvāņu apkarošanai 26 hektāru platībā, taču pieejamā finansējuma ir būtiski par maz un risinājumi ar steigu jāmeklē valsts mērogā.
Jānis Proms Augšdaugavas novada Višķu pagasta pārvaldes vadītājs
Deviņi pagasti, kas šogad pieteicās. Tas nozīmē kaut kur vidēji kaut kur uz katru pagastu 2-3ha tiek mēģināti miglot. Tā ir pašvaldības zeme. Pašvaldība arī ļoti daudz zemes ir iznomājusi. Tās zemes, kas ir iznomātas lauksaimniecībai, viņas ir šobrīd sakoptas, un tie latvāņi principā jau praktiski nav redzami. Vislielākās problēmas ir meliorācijas grāvji, pamestās fermas, kaut kādi pamestie pamati.
Nereti tikpat laikietilpīgs un sarežģīts process kā latvāņu ierobežošana ir zemju īpašnieku pārliecināšana iesaistīties cīņā ar invazīvo augu.
Jānis Proms Augšdaugavas novada Višķu pagasta pārvaldes vadītājs
Kur nomiglo ceļmalu un blakus esošais īpašums neko nedara, mēs mēģinām meklēt tos īpašniekus un vienkārši sākotnēji runāt ar viņiem, lai viņi varbūt kādā veidā arī piedalās tajā procesā. Tad mēs arī rakstām tās sūdzības augu aizsardzības dienestam. Un tad caur augu aizsardzības dienestu atbrauc inspektori, apskatās un tad nodod administratīvajai komisijai, izskata un arī soda.
Turpinot cīņu ar latvāņiem, latvāņu izrakšanas talka Augšdaugavas novada Vīgantu ciemā tiks rīkota arī nākamgad. Kopumā Latvijā ir vismaz 11 tūkstoši hektāru ar latvāņiem, taču jāpiebilst, ka tā ir tikai apzinātā teritorija.