Rogovkā Pīterdīnu sviņ ar literatu konkursu i koncertu

Pīterdīna Rogovkā ir zeimeiga tradiceja, kuru kotru godu sviņ ar literatu konkusra laureatu apbolvuošonu i vītejūs Pīteru sumynuošonu, kūpā saīšonu koncertā, kai ari pīminis breidi pi rakstnīka Pītera Jurceņa kopavītys Desetnīkūs. Itymā godā pasuocīņam aprit divdesmit godu jubileja. Pīterdīnys svineibys i ziņu sižeta izveide realizieta ar Vaļsts kuļturkapitala fonda mierķprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finanisalu atbolstu. #Latgales_kulturas_programma

Pīterdīna – tī ir leli i kotru godu cīši gaideiti svātki vysim rogovkīšim i apleicīnis gostim – kūpā saīšonā izvsver Nautrānu kuļturys dzeivis organizatore Inga Vigule. Pasuocīņa golvonuo nūtikšona ir literatu konkursa nūslāgums i cyldynuojuma bolvu padūšona, gon ari vuorda dīnys jubilaru sveikšona.

Inga Vigule Nautrānu apvīneibys Kuļturys centra vadeituoja

Pīteri – tī ir eistyn brangi puiši, ar kurim lepojamēs i partū Pīterdīnā mes gon pīminom sovu nūvodnīku Pīteru Jurceņu, gon sumynojam vītejūs Pīterus. Šūgod jei myusim ir iz taidys ļusteigys nūts, ari literatu konkursa, kas ir ikgadejs pasuocīņs, devize jeb moto itūgod ir “Kotrai laimeigai dīnai gon jau ir kaids aizkura dedziejs” i, prūtams, ka tī esom poši mes, kas rodom itū prīku, pasaverom ar humoru gaišuoku skotu iz itū kasdīnu.

Veronika Dundure Literatu konkursa žurejis puorstuove

Pyrmūs godus pīsadaleja pat pa 18 jaunim dzejnīkim i tikai dzeja beja, a beidzamajūs godūs ar Ingys Vigulis atīšonu iz kuļturys dorbu… jei īnese jaunu vāsmu, ar sovom idejom guoja, partū tagad pādejūs godus kotram konkursam ir sovs moto. Mes esom īintereseiti, kab raksteitu, kab raksteitu latgaliski.

Itymā reizē konkursā pīsdaleja 15 dzejnīki i rakstnīki, vysi jūs dorbi – latgaliski – i tys ir ari konkura mierkis: popularizeit volūdu i dūt vareibu izapaust taišņi jaunuokajai paaudzei. Taipoš Pīterdīnā sumynuoti vysaiduoku cytu aktivitašu daleibnīki.

Inga Vigule Nautrānu apvīneibys Kuļturys centra vadeituoja

Pasateiksim ari vītejīm īdzeivuotuojim, kuri pīsadaleja taidā uotrā akcejī kai “Rūtoj Rogovkā” i īsasaisteja sīna stogu rūtuošonā, nese sovus puškeišus voi vainagus i jimūs kuore. Taipoš ari pi myusim šūgod gastej stuostnīki, kas ir izdavušs jaunu gruomotu “Groznuo kuorta”. Tys ir Cibuļu Jurs, Krapaču Ļuce i Krakopu Zintis ar dažaidom peršom, dzīsmem i tamleidzeigi.

Koncerta gostu vydā ar paaudžu paaudzēs saglobuotom tautysdzīsmem i jūs apdarem, rokstureigom Zīmeļlatgolai, gasteja ari folklorys kūpa “Upīte”.

Gon tī iede, gon tī dziere … leigooo.

Sovpus veļ eisi pyrma Pīterdīnys ļustem napatuoļi asūšajūs Desetnīku kopūs nūtyka simbolisks pīminis breids – veļteits rakstnīkam Pīteram Jurceņam. Juo dzeja viestej par dzeivis realitati – kai prīceigu, tai ari biedeigu, a pats rakstnīks vīnmār cīši lepuojās taišņi ar sovu dzymtū vītu.

Veronika Dundure Literatu konkursa žurejis puorstuove

Jam ir sova palīkūša vierteiba na tikai kai myusu rogovkīšam, bet ari vyss Latvejis mārūgā. Izcyla personeiba ar latgalisku humora izjiutu. Pyrmkuort, jis mīļuoja pats par sevi pazasmīt i pajūkuot i jam dzeja topa tīpat. Pīmāram, atbrauc ite cīmūs… i “Vosoruošonuos” ir bejs, sēd pi golda i iz salpetis roksta dzejūli, izreiz apdzīd kluotesūšūs i nūlosa. Jam tys cīši patyka. Nu vīnys pusis… mes pazeistam jū kai sirsneigu, humora pylnu cylvāku, bet nu ūtrys pusis tei nūpītneiba i juo dorbs.

Ērika Bozoviča Rēzeknis nūvoda amatierteatra “Dekteri” vadeituoja

Kai zynom – jis ir bejs izmekleituojs kuorteibu sorgojūšuos instancēs, struoduojs i sasakuors ar na mozumu nabyušonu dzeivī i jis par tū ari cīši daudzi roksta. Jis cīši daudzi runoj par dzymtū zemi, par saknem, prūtams, ari cīši daudzi par dorbu. Tys, ka jis nav variejs byut mīrā, jaušams gondreiž kotrā juo dzejūlī.

Pīterdīnys pasuocīņa nūrisi ari itymā godā atbaļsteja “Latgolys kuļturys programa” ar finansiejumu 1000 eiro apmārā.

Inga Vigule Nautrānu apvīneibys Kuļturys centra vadeituoja

Juosoka paļdis, ka mes varom uzaicynuot muokslinīkus, mes varom nūdrūsynuot kvalitativu skani i mes varom ceļt gūdā ituos latgaliskuos vierteibys, kas myusim ir, ar kū mes cīši lepojamēs. Kai redzot – tradicionalajai Pīterdīnai pīstuov leits i pārkiuņa nagaiss, tai ka vyss piec tradicejom.

Ērika Bozoviča Rēzeknis nūvoda amatierteatra “Dekteri” vadeituoja

Es vīnmār asu apbreinuojuse cylvākus, kas gryb, var i dora vysu, kab saglobuotu atminis, tureitu pīminī tradicejis. Es cīši, cīši grybātu, kab vaira pīsavārstu itaidim pasuocīņim ari jaunatne. Ir cīši svareigi zynuot, kaidi cylvāki ir dzeivojuši myusu pogostā, kas ir myusu senči i mynuši myusu tāvu zemi. Tys ir cīši byutiski, a eipaši byutiski ir runuot par latgalīšu kuļturu.

Pīterdīnu Rēzeknis nūvoda Rogovkā svineja jau divdasmytū reizi i kotru godu pasuocīņa programa atsaškir, pīmāram, itymā reizē sūpluok Pīteru i literatu konkursa laureatu gūdynuošonai veļ beja ari danči i kūpeiga sasadzīduošona.