Lopi netiek laisti ganībās, liela daļa pļavu izdegušas un lopkopjiem nav, kur sagādāt skābbarību un sienu – tās ir sekas ilgstošajam sausumam. Barības krājumu trūkuma dēļ rudenī lopkopjiem var nākties pieņemt sāpīgu lēmumu par ganāmpulku samazināšanu vai pat saimniecību likvidēšanu.
Ar Rēzeknes novada zemnieku saimniecības “Druvas” saimnieku Lauri Ikaunieku tiekamies vienā no pļavām, kur ik gadu gādāts siens lopiem, bet šogad tā atgādina saulē izdegušu zem kājām čaukstošu lauku.
Lauris Ikaunieks z/s “Druvas” saimnieks
Savākts tik, cik ir savākts… tas ir uz pusi mazāk, jāsaka, par pusi kritums. Gaidām lietu, atālus, vāksim tad pārējo, kas būs. Un tad arī šoreiz tas lēmums ir tāds, ka arī diemžēl ziemas rapsi, kas ir nezālaināks, tas arī tiks nopļauts skābbarībai.
Laura Ikaunieka ganāmpulkā ir vairāk nekā 200 govis, kas dzīvo fermā un ganībās netiek laistas. Katru sezonu tām jāsarūpē aptuveni trīs tūkstoši tonnas barības. Pašlaik sagādāta vien trešdaļa no tā un jau esot skaidrs, ka visu nepieciešamo barības daudzumu šogad sarūpēt neizdosies.
Lauris Ikaunieks z/s “Druvas” saimnieks
Tad ir, protams, ganāmpulka brāķēšana. Likvidēties es nevaru, daudzi nevar, bet es zinu, ka ir saimniecības un arī būs, kas likvidēsies. Tur mēs neko nevaram izdarīt. Tur arī neviena kompensācija nepalīdzēs, jo barības ir tik, cik ir. Vēl ir pagājušā gada barība, bet tā jau arī, protams, ēdama katru dienu un paliek mazāk.
Turklāt, kā pastāsta Lopkopības saimniecību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis, uz Latviju iegādāties sienu brauc pat lopkopji no ārzemēm.
Kaspars Melnis Lopkopības saimniecību asociācijas valdes priekšsēdētājs
Tie ir poļi un ārzemnieki, kas atbrauc, jo viņi ir spējīgi maksāt. Un tā ir atkal nākošā problēma. Esmu runājis arī ar saimniecību, viņu reģionā ir sausums, viņš saka – man nav apkārt, no kā paņemt, jo visiem ir sausums šeit. Bet aizbraukt vēl 100-150km līdz paņemt, es vienkārši nevaru atļauties. Katrs lauksaimnieks paļaujas pats uz sevi un meklē sienu. Kurš kā māk. Kuram ir labas attiecības ar kaimiņiem, kurš jau ir aizrunājis, kurš tagad mēģina runāt. Protams, lielie, smagie lēmumi, ko es zinu, dažas saimniecības vispār nekad nav darījušas – sāk pļaut auzas, kas bija paredzētas priekš graudiem.
Šogad aktīvāk kā citus gadus lauksaimnieki sociālajos tīklos publicē sludinājumus ar pļavu piedāvājumiem siena sagādei, tādējādi raugot kaut nedaudz palīdzēt lopkopjiem visā Latvijā pārvarēt sausuma izraisīto krīzi.
Uldis Arnicāns Balvu novada iedzīvotājs
Man bija agrāk kaimiņš te, kamēr viņš bija pie labas veselības, viņš vēl ņēma, rullēja sev sienu. Bet tagad viņš vairs nav starp dzīvajiem un vienkārši nav, nav mums šeit, kas ņem, jo pārsvarā visi ir graudu audzētāji.
Lopkopības saimniecību asociācijā prognozē, ka patiesā situācija ar barības krājumu nodrošināšanu lopiem, gan skaudro izšķiršanos par lopu likvidāciju un saimniecību saglabāšanu būs redzama rudenī.