Rēzeknes slimnīcā pašlaik strādā 11 Ukrainas valstspiederīgie. No tiem deviņi ir dažādu specialitāšu ārsti. Viņi ik dienas mācās latviešu valodu un atzīst, ka Latvijā veselības sistēma ir labāk sakārtota nekā viņu dzimtenē.
Ukrainas ārsti uz kārtējo latviešu valodas nodarbību ierodas kā nu kurais – kāds pēc maiņas Rēzeknes slimnīcā, kāds atnācis no mājām. Lielākā daļa no viņiem nupat kā noslēguši pirmo trīs mēnešu garo mācību posmu, nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu A1 līmenī un turpina apgūt A2 līmeni.
Andrejs Kozlovs SIA „Rēzeknes slimnīca” internists no Ukrainas
Latviešu valoda ir grūta valoda, bet mēs mācāmies, mācāmies, mācāmies! Kad atbraucām un uzdzirdējām latviešu valodu, sapratām vienu, ka angļu valoda salīdzinājumā ar latviešu valodu ir daudz vieglāka. Grūtas ir deklinācijas, darbības vārdu konjugācijas plus tagadne, pagātne, nākotne, dažādās galotnes, garumzīmes! Grūti, bet es ticu, ka mums viss izdosies!
Vladislavs Paršukovs SIA „Rēzeknes slimnīca” neirologs no Ukrainas
Kursi bija trīs reizes nedēļā. Kursi bija šeit, slimnīcā. Ja man vajag novērtēt un redzu smagu insultu, tad es pacientam uzreiz pienāku: es atvainojos, esmu ārsts no Ukrainas, es tikai krieviski runāju, bet drusku latviski. Kā neirologam vajag, pirmkārt, simptomus novērtēt, vajag sūdzības iztaujāt. Bez valodas zināšanām man grūti. Jā, protams, ir ārsta palīga palīdzība, bet vajag novērtēt arī pašam, kā cilvēks var parunāt, gan runu.
Latviešu valodas kursus Rēzeknes slimnīca organizē par saviem līdzekļiem. Tas esot būtiski, lai Ukrainas valstspiederīgie varētu strādāt slimnīcā un vienlaikus nodrošināt tik ļoti nepieciešamo speciālistu pieejamību. Savukārt pašiem Ukrainas ārstiem valodas barjeras pārvarēšana ļauj vieglāk integrēties sabiedrībā, gan pildīt profesionālos pienākumus.
Jaroslava Kolikhova SIA „Rēzeknes slimnīca” otolaringoloģe no Ukrainas
Lielākoties tās ir tādas pamata zināšanas, proti, lai es varētu aizpildīt anketu – savu izglītību, norādīt adresi, dzīvesvietu – izstāstīt par savu ģimeni. Tā kā strādājam ar pacientiem, ir jau iemaņas aizpildīt ambulatorās kartes. Bez tā mums nekā!
Latviešu valodas skolotāja savus apmācāmos liela – tik degsmi apgūt svešu un arī grūtu valodu nevar bieži sastapt.
Anita Deksne latviešu valodas skolotāja
Viņi apjūk dzimtēs, apjūk arī darbības vārdu izpratnē, jo darbības vārdiem ir priedēkļi, kas būtiski maina vārdu nozīmi. Un tad viņi apstādina un izjautā, ar ko atšķiras teikt no sacīt, kad ir skatīties, kad ir redzēt. Tas ārkārtīgi priecē, kad cittautietis pamana kādas valodas nianses vai nu izrunā, vai nu gramatikā.
Līdztekus latviešu valodai ārstiem no Ukrainas nākas apgūt arī Latvijas medicīnas sistēmu, kas būtiski atšķiras no Ukrainas. Lai arī pirms dažiem gadiem Ukrainā tika sākti pirmie veselības aprūpes reformas soļi, viņuprāt, medicīnas sistēma Latvijā ir attīstītāka.
Andrejs Kozlovs SIA „Rēzeknes slimnīca” internists no Ukrainas
Acīmredzot pateicoties tam, ka Latvija ir Eiropas Savienībā, jums tomēr medicīnas līmenis un medicīnas pieejamība parastiem cilvēkiem ir augstāks nekā Ukrainā. Diemžēl… Ceru, ka arī Ukrainā būs tāds medicīnas līmenis, ne sliktāks kā Latvijā. Aprīkojums ir labāks, procesu organizācija labāka. Ir interesanti, jo, kā teikt, nākas no jauna mācīties. Medicīna vispār ir tāda joma, kur ārstam vajag pastāvīgi mācīties, bet tas stimulē.
Daudzi Rēzeknes slimnīcā sastaptie ārsti no Ukrainas te strādā jau gadu, taču par nākotnes plāniem runāt izvairās, norādot, ka dzīvo vienai dienai. Turpretī otolaringoloģe Jaroslava darba gaitas Rēzeknes slimnīcā uzsāka vien šī gada februāra beigās un pieļauj, ka tik ātri Latviju nepametīs, jo situācija dzimtenē nekļūst drošāka.