Izmantojot Daugavas upes pārceltuvi vietējie iedzīvotāji un tūristi no Jersikas pagasta Līvānos uz Jēkabpils puses Dunavas pagastu, kā arī atpakaļ varēja nokļūt dažu minūšu laikā, nevis mērot vairākus desmitus kilometru līdz tuvākajam tiltam. Lai arī Latvijā pārceltuves ir ļoti sens un neparasts transporta veids, šovasar Dunavas pārceltuves īpašnieks lēmis doties atpūtā un saskaroties ar birokrātiska rakstura šķēršļiem – pakalpojumu slēgt pavisam. Darbu Līvānos netālu gan turpina cita tikpat sena un unikāla – Dignājas pārceltuve.
Unikālā Dunavas pārceltuve Līvānu un Jēkabpils novados darbojās teju trīsdesmit gadus, taču šovasar neparastais transporta līdzeklis izcelts Daugavas upes krastā. Katru gadu tā uzturēšanas izmaksas auga un bija arī vairāki citi iemesli, kādēļ saimnieks tomēr nolēma vienu no trīs šāda veida vēsturiskām Latvijas pārceltuvēm slēgt.
Inese Stahovska Līvānu novada Kultūras, tūrisma un sporta pārvaldes tūrisma speciāliste
Saimnieks Jānis Gulbis… tā bija viņa sirdslieta. Viņš jau pensijas vecumā un katru gadu bija tā, ka viņš atlika šo savu lēmumu nodot to arodu kādam citam. Diemžēl ir tā, ka lēmumu, to galapunktu noteica mūsu birokrātija. Ir jāreģistrē un tiklīdz to reģistrē tam ir jābūt pārbaudēm izietām. Protams, drošība ir pirmajā vietā, bet varbūt varētu to procesu nedaudz vienkāršot.
Latvijas Kuģu reģistrā esošajiem transporta līdzekļiem reizi gadā pirms sezonas uzsākšanas jāveic tehniskā stāvokļa un stabilitātes pārbaudi, taču atšķirībā no citiem pasažieru kuģiem pārceltuvēm nav prasītas glābšanas vestes katram ceļotājam, nav arī prasības par radio aprīkojumu un kartēm. Noteikumiem pielāgojas un darbu Līvānu pusē vēl turpina Dignājas pārceltuve. Tā atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Dunavas, pagaidām gan lielāku darba apjomu neizjūt.
Tālis Strods Dignājas pārceltuves stūrmanis
Pagaidām vēl nē, tāpēc ka jau šogad tas lielais līmenis bija ūdens un mēs arī tikai maija beigās sākām, nevarēja vienkārši pontonus izcelt uz remontu un, kamēr remonts. Šogad bija, jā, pārbaude pirms nedēļas apmēram. Līdzīgi tehniskajai skatei, jābūt ugunsdzēšamajam, tam, tam, tur riņķiem. Ķekšiem un siksnām pāri.
Arī šai pārceltuvei ir jau vairāk nekā 30 gadi un, ja arī to slēgs, pār tuvāko tiltu – apkārt jābrauc aptuveni 60 kilometrus. Tagad pārceltuve ir vienīgais taisnākais un īsākais veids, kā nokļūt no Līvāniem uz Jēkabpils novada Dignāju.
Tālis Strods Dignājas pārceltuves stūrmanis
Piecas minūtes kaut kur vidēji, no līmeņa atkarīgs, ja liels ūdens, paiet septiņas, astoņas minūtes pavasarī, vasarā mazliet zem piecām minūtēm. No piepilsētas izmanto iegādāties preces, degvielu, aptieka. Tur laukos jau nekā nav. Veikali, kā saka, pilsētā ir un tūristi braukā. Teiksim, aizbrauca mašīna pēc grants uz karjeru.
Raimonds Līvānu iedzīvotājs
Daudzi brauc. Ar kājām un ar mašīnām, ar riteņiem. Izmanto, izmanto. Vienīgi, ka tas tur strādāja dienu un nakti. Mēs visi uzskatām Līvānos, ka tas ir ļoti nozīmīgi. Tas ir ideāli. Kuģis esot, kas tas par kuģi? Plosts.
Inese Stahovska Līvānu novada Kultūras, tūrisma un sporta pārvaldes tūrisma speciāliste
Ne tikai ikdienas vai ģimenes maršrutos bija iekļauti kā pieturpunkti, bet arī romantiskiem pasākumiem, ne tikai kāzās, bet arī vienkārši atbraucot bija iespēja romantiski sagaidīt saullēktu.
Atšķirībā no Dignājas pārceltuves, Dunavā tā darbojās visu diennakti un pagaidām šis ir viens no lielākajiem trūkumiem pēc tās slēgšanas. Saimnieki gan cer, ka turpmāk pārceltuvi varēs pārdot un tā darbību atjaunos. Turklāt pārcēlājiem ir liela kultūrvēsturiskā nozīme.
Inese Stahovska Līvānu novada Kultūras, tūrisma un sporta pārvaldes tūrisma speciāliste
Senos laikos pa Daugavu pludināja kokmateriālus, medījumus, arī citu produkciju. Šis amats un arods bija ļoti cienīts un bija nodots arī no paaudzes paaudzē. Arī cenšamies popularizēt vairāk kā tūrisma objektus, izmantot šīs tā kā pieturvietas ne tikai mūsu Latvijas mērogā, bet arī Eiropas.
Latvijā ir vēl viena vēsturiska pārceltuve Līgatnē pār Gaujas upi. Ierasti pārceltuvju sezona sākas pēc paliem un noslēdzas, kad parādās pirmais ledus.