Aptuveni 21 000 hektāru – tāda ir kopējā platība teju 80 dabas liegumiem, ko turpmāk plānots noteikt atsevišķās mežu un palieņu teritorijās visā Latvijā. Tas ir projekts, kura gaitā paplašinās gan jau esošos dabas liegumus, gan veidos jaunus. Tas tiek darīts, lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par Biotopu direktīvas saistību neizpildi. Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka šobrīd teritoriju īpašniekiem vēl ir pēdējā iespēja rosināt izmaiņas, jo līdz jūnija vidum rit projekta sabiedriskā apspriešana.
Jaunveidojamo dabas liegumu projekta sarakstā pavisam iekļauti 76 meži un palienes 25 Latvijas novados. To vidū ir arī Gadrinkas ezera meži Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, kurus apsaimnieko uzņēmums “Latvijas Valsts meži” un jau iepriekš ievērots, ka teritorijā ir virkne dabas, dzīvnieku un putnu vērtību.
Aldis Laganovskis LVM Ziemeļlatgales reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Lielākā vērtība ir veci mežu biotopi, veci boreāli meži, purvaini meži, staignāju meži. Tāpat ap ezeru, kas ir plānots dabas liegumā, ir arī slīkšņas, tāpat arī dzīvo dažādi vērtīgi dzīvnieki. Ligzdo zivju ērglis, konstatēti arī sikspārņi.
Gita Strode DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore
Uzsvars ir uz slapjiem mežiem, applūstošiem mežiem, staignāju mežiem, purvainiem mežiem. Ir arī atsevišķas purvainas teritorijas, ir arī platības, kur ir, piemēram, ezeri vai mazie ezeriņi, kur apkārt ir maz skartas, maz ietekmētas mežaudzes un ir upju palienes. Daļā gadījumu šīs te jaunveidojamās teritorijas tiek veidotas vietās, kur jau kaut kādi ierobežojumi pastāv, piemēram, ir šīs pašas aizsargjoslas.
Tāpat paredzēts paplašināt arī sešus jau esošus dabas liegumus. Teritorijas vienmērīgi pārklāj visu Latvijas karti, lielākā daļa ir valsts zemes, 10% pieder juridiskām personām un tikai pāris procentiem īpašnieki ir fiziskas personas.
Daiga Vilkaste VARAM Dabas departamenta direktore
Mazāk ir, tieši varam teikt, ka tā ir Pierīga, Zemgale, jo tur vairāk ir lauksaimniecības zemes un pie tam arī apstrādātas lauksaimniecības zemes. Samērā daudz ir Kuldīgas novads, Limbažu, Madonas novads, Ogres, Varakļānu arī ir samērā daudz. Preiļu novads, Rēzeknes ir pa vienam.
Projekts “Noteikumi par dabas liegumiem” sagatavots tādēļ, ka no Eiropas Komisijas saņemti pārmetumi un ierosināta pārkāpumu procedūra par Biotopu direktīvas saistību neizpildi. Tas attiecas uz Natura 2000 teritoriju tīkla izveidi uzsverot, ka Latvijā meži un zālāji nav aizsargāti pietiekamā apjomā.
Gita Strode DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore
Līdz ar to šobrīd mēs arī pie tā strādājam, lai šī pārkāpumu procedūra nekļūtu par tiesvedību, jo tajā gadījumā, ja Eiropas Komisija mūs iesūdz tiesā, ka mēs nepildām savas starptautiskās saistības, tad tas var izmaksāt sabiedrībai vēl vairāk. Ieslēdzas skaitītājs par katru dienu, kad šī prasība nav izpildīta.
Dabas lieguma statuss nosaka mežsaimniecības ierobežojumus. Daļā platību mainīsies arī zemes lietošanas kategorijas, stingrāki noteikumi attieksies uz tūrisma un ceļa infrastruktūru, tāpat būs daļa teritoriju, kuras būtiskas izmaiņas neskars.
Aldis Laganovskis LVM Ziemeļlatgales reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Tiklīdz šī teritorija kļūs par dabas liegumu, faktiski saimnieciskā darbība šeit tiek pārtraukta. Jau šobrīd šajā plānotajā dabas liegumā, kas tiek plānots, mēs jau esam veikuši izmaiņas mūsu apsaimniekošanā un mēs šeit saimniecisko darbību neplānojam.
Tagad rit noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāji aicināti līdz jūnija vidum izteikt priekšlikumus, lai apstiprināšanai Ministru kabinetā virzītu jau pilnveidotu un visu pušu interesēm pielāgotu redakciju.
Daiga Vilkaste VARAM Dabas departamenta direktore
Mums gan zvana, gan raksta īpašnieki. Tas, kas uztrauc un, ko vēlas zināt, protams, par konkrētiem ierobežojumiem viņu īpašumā, ir arī tātad lūgumi par robežas korekcijām. Mēs katrā gadījumā pārskatām, lai tās robežas būtu loģiskas, jo, protams, arī zemes īpašnieks vislabāk zina to situāciju, kāda tā ir uz vietas un, kā tas ir dabā. Ja ir kaut kādas ļoti konkrētas vēlmes, kāpēc varbūt tur nav lietderīgi, tad mēs, protams, to visu uzklausām un pārskatām.
Gita Strode DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore
Ir, protams, arī tādi, kurus neapmierina šī situācija, kuri iebilst un ir arī īpašnieki, kuri pamana dažāda veida neprecizitātes un attiecīgi to mums ir savā pusē jāpārskata un tāpēc arī ir šī te sabiedriskā apspriešana un īpašnieku informēšana, lai kaut kādas lietas varam precizēt.
Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Dabas aizsardzības pārvalde turpmāk iecerējusi veidot jaunus dabas liegumus arī zālāju un jūras teritorijām, gan meklēt iespējas jaunveidojamo dabas liegumu zemju īpašniekiem palielināt kompensāciju apmēru.