Aizvadītajās brīvdienās Balvos norisinājās līdz šim vēl nebijis pasākums – zirgu parāde. Viens no pasākuma galvenajiem mērķiem ir popularizēt zirgaudzēšanu un iepazīstināt ar zirgu šķirņu daudzveidību. Zirgu parāde Balvos izpelnījās ļoti lielu skatītāju interesi. Pasākuma organizētāji cer, ka turpmākajos gados lielāka atsaucība būs arī no zirgu īpašniekiem.
Balvu ielās aizvadīta neierasta parāde, kur galvenajā lomā šajā reizē bija dažādu šķirņu zirgi. Parādes priekšgalā ar savu mīluli – Amerikas rikšotāju – cauri pilsētai devās zirgu sētas “Kapulejas” saimnieks Andrejs Klitončiks, kurš kopā ar sievu Larisu bija pasākuma iniciatori.
Larisa un Andrejs Klitončiki biedrības “Sudraba pakavi” dibinātāji, pasākuma organizatori
–Mīļi saucamais Kotja. Viņš mums iet visur. Andrejs brauc ar viņu rikšošanas sacensībās, mēs piedalāmies visādās sacensībās. Dzimis ir Somijā. Un rikšotāji parasti ļoti, ļoti, ļoti tādi, nu, temperamentīgi. –Es gribēju teikt, ka viņš jums tāds mierīgs izskatās! –Nē! Viņam ir iekšā elle! Bet viņš prot, viņš klausa cilvēku!
Ideja par zirgu parādes organizēšanu aizgūta no citām Eiropas valstīm, kur šāda veida pasākumi ir ierasta tradīcija un kur ielās dodas pat vairāki simti zirgu. Turpretī Baltijas valstu mērogā zirgu parāde notika pirmo reizi – pieļāva Klitončiku ģimene.
Larisa un Andrejs Klitončiki biedrības “Sudraba pakavi” dibinātāji, pasākuma organizatori
–Ir taču konkūra sacensības, pie mums arī tā pajūgbraukšana, draivings saucamais, rikšotāji… tas tā kā atsevišķi, ja. Bet, vot, tā, ka dažādas šķirnes un dažādi veidi kopā tieši kā parādi iet, ko ar zirgu var darīt un kā to darīt, nu, tā nav. -Gribējām arī parādīt vietējos, tieši, kas vietējie cilvēki, kas ņemas ar tiem zirgiem, audzē un arī tā ir sirds lieta.
Šajā reizē zirgu parādē piedalījās dalībnieki ne vien no Balvu, bet arī Gulbenes, Rēzeknes, Ludzas, Jēkabpils, Aizkraukles un Krāslavas novada.
Rudīte Zelča zirgu saimniecības “Zirgi Aizpurvē” saimniece no Balvu novada
Pirmo reizi braucam tādā pasākumā. Bija uztraukums, kā jutīsies zirgs, kā vispār to visu pieņems. Nu, tad pusi uz pusi. Vakarā tad jau lidos visa sajūsma ārā.
Zirgu parādes gājiens noslēdzās Balvu pilsētas parkā, kur pasākuma apmeklētājiem bija iespēja gan paglāstīt un samīļot zirgus, gan izbaudīt braucienu zirga pajūgā vai uzsēsties ponija mugurā. Īpašu uzmanību izpelnījās Rēzeknes novada Kaunatas pagasta zemnieku saimniecības “Rudo kumeļu pauguri” zirgi, kuri bija iejūgti karietē gluži kā no pasakas “Pelnrušķīte”.
Ivars Stašuls z/s “Rudo kumeļu pauguri” saimnieks no Rēzeknes novada
Tagad jau cilvēki vairāk tādu pasākumu jau tagad netaisa neviens. –Ar kādu pēcgaršu pēc šodiendienas? –Ar labu! Patīkami bija! –Un, ja būtu iespēja, vēl brauktu? –Jā, labprāt!
z/s “Pilssēta” pārstāve no Gulbenes novada
901G4457_01 01:23 Manuprāt, ļoti forši, jo zirgiem tāpat pieredze ir, kad viņi var iziet sabiedrībā, redzēt citus zirgus, viņi var socializēties. Un ļoti foršs pasākums!
Rudīte Zelča zirgu saimniecības “Zirgi Aizpurvē” saimniece no Balvu novada
Īstenībā zirgu ir ļoti maz Latvijā. Un viņi jau gandrīz vai kā limuzīns iepriekšējos laikos. Tagad sanāk, ka zirgi ir kaut kas tāds unikāls Latvijā īstenībā. Un vajadzētu, jā, tautai parādīt, ka arī vēl zirgi eksistē, jo pagātnē ļoti daudz ar zirgiem viskaut ko darīja.
Lai arī pirmajā zirgu parādē Balvos piedalījās vien aptuveni 20 zirgi, pasākuma organizētāji cer, ka tas kļūs par jaundibinātu ikgadēju notikumu un dalībnieku skaits tikai pieaugs.