Ik pavasari dažādās Latvijas pilsētās notiek liepu vainagu veidošana. Ir vietas, kur to dara profesionāļi, bet ir arī gadījumi, kad polardēšana vai cirpšana nenāk kokiem par labu. Nozares speciālisti uzsver, ka lielākā problēma ir tā, ka Ministru kabineta noteikumos nav skaidras definīcijas, kas šāda veida kopšanas darbus var veikt – tikai arborists vai jebkurš vietējā apsaimniekošanas uzņēmuma strādnieks. Šo jautājumu aktualizē arī Rēzeknes pilsētas iedzīvotāji.
Kāpēc pilsētas centrā redzami apokaliptiski skati un sakropļoti koki? Šādu jautājumu vietnes “Facebook” grupā “Sakārtosim Rēzekni” uzdod vietējie iedzīvotāji, kurus satrauc liepu zaru apgriešana. Arī nozares eksperti saskata kļūdas koku vainagu veidošanā.
Aigars Priede SIA “Labie koki” arborists
Šis satraukums pa lielam, gribas teikt, katru pavasari pāršalc visai Latvijai pāri. Pavērojot šos foto attēlus gribētos teikt, ka darbs varbūt tiešām nav līdz galam perfekti izdarīts. Tur ir vienkārši tā, ka kaut kad tie ir nosēdināti, tad bišķiņ paaudzēti, tad atkal kaut kas sēdināts, tas neatstāj labu ietekmi ne uz kokiem, ne arī uz viņu izskatu.
Arborists uzsver, ka šajā gadījumā mazākos zarus līdz to valnītim bija vienkārši jānogriež ar šķērēm, nevis jāatstāj puļķīšus. Tā kokiem rētās dzīst ātrāk un vieglāk. Uzņēmums “Labie koki” pirms trīs gadiem veicis arī detalizētu vairāk nekā tūkstoš koku izvērtēšanu Rēzeknes pilsētā.
Koks ir vērtīgs. Nepieciešama sauso zaru izgriešana, un tā te ir vairāk nekā desmit ielu.
Valstspilsētas pašvaldībā skaidro, ka tieši šī izvērtējuma rekomendācijas esot ņemtas vērā, apgriežot liepas. Konkrētajā Dārzu ielā mākslīgos vainagus kokiem veido reizi četros gados un tas tiek darīts regulāri.
Natālija Siņicina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Vides un ainavu pārvaldības speciāliste
Pēc apgriešanas koki neizskatās īpaši pievilcīgi, bet vasaras beigās tie būs jau stipri un zaļi. Lai koki varētu augt un veidot sugai raksturīgo vainagu šādos gadījumos ir pieļaujama koku mākslīgā veidošana, ko jāveic visu koka mūžu. Palīdz saglabāt koku vitalitāti un arī samazina apdraudējuma riskus. Koku zari ierobežo ceļa redzamību, aizsedz logus, kā arī vainaga projekcija atrodas virs ietvēm.
Turklāt ielā ir posmi, kurus šķērso elektrolīnija. Rekomendācijās gan minēts, ka veikt mākslīgu vainagu veidošanu nav pieļaujams pieaugušiem kokiem un vecākiem, jo tas rada neatgriezeniskus koksnes un sakņu bojājumus. To gan jāievēro, ja iepriekš kokam augot kopšanas darbi nekad nav veikti. Ja galotņošana sākta agrā koka vecumā, to jāturpina regulāri. Eksperti uzskata: lai turpmāk koku aprūpe notiktu veiksmīgāk, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā.
Aigars Priede SIA “Labie koki” arborists
Trakākā sāpe, daudz kur arī mazos ciematiņos, mazās pilsētiņās es drīkstu to darīt, tāpēc, ka man likums to neliedz. Ja man likums neprasa to darbu veikt arboristam, tad attiecīgi to dara jebkurš cilvēks, kurš māk turēt rokās zāģi un nozāģēt tur, kur gribas priekšniekam, nevis tā kā būtu labāk kokam. Kvalitāte darbam, izskatam un arī labumam kokam ir atkarīga no tā, kas ir darbu veicēji.
Rēzeknes pilsētas domē saka, ka ir noteikuši par obligātu prasību darbus veikt tikai profesionālam arboristam.
Natālija Siņicina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Vides un ainavu pārvaldības speciāliste
Jāuzsver, ka tas ir darbietilpīgi un arī izmaksu ziņā apjomīgas metodes. Šobrīd ir spēkā līgums, kura ietvaros kokaugu formēšanai pozīcija ir līdz 13 000 eiro bez PVN.
Aigars Priede SIA “Labie koki” arborists
Kokam pilsētvidē ir ļoti grūti dzīvot. Tas ir bez maz vai tā kā ieslodzītais starp mums cilvēkiem. Jo tālāk mēs braucam no Rīgas, jo viss ir sliktāk. Bet nav jau arī tā, ka gluži visā Latvijā viss ir slikti. Labs piemērs, piemēram, ir Ventspils. Arī pat netālu no Rēzeknes Jēkabpilī dārznieces nopietni cīnās par kokiem. Rīga ir pieņēmusi iekšējos noteikumus, ka to darbu drīkst veikt tikai arboristi. Labs piemērs arī Jūrmala, kad viņi prasa jebkuram kopšanas darbam atļauju.
Speciālisti secina, ka kokiem pilsētvidē jāpievērš jo īpaši lielu uzmanību. Tos ietekmē intensīva satiksme, vētras, piesārņojums un citi faktori līdz ar ko izvērtēšana un rekomendācija ideālā kārtā nepieciešamas vismaz reizi divos gados.