Šodien vidusskolēni aizvadīja pirmo eksāmenu – latviešu valodā. Šajā mācību gadā noslēguma valsts pārbaudes darbu norisē ieviestas vairākas izmaiņas, piemēram, paaugstināts minimālais slieksnis eksāmenu nokārtošanā un tos iespējams kārtot atšķirīgās sarežģītības pakāpēs atkarībā no skolēnu kursu izvēles. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijā eksāmens noritēja bez starpgadījumiem, un skolēni cer uz labiem rezultātiem.
Tā pa vienam ieņemt savas vietas eksāmena telpā aicināti Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas audzēkņi. Šodien latviešu valodas eksāmenu kārtoja 33 šīs skolas skolēni. Īsi pirms eksāmena sākuma uztraukums bija pārņēmis ne vien skolēnus, bet arī pedagogus, tomēr pāri tam esot arī gandarījums.
Biruta Vaivode RVPĢ latviešu valodas un literatūras skolotāja
Sajūta ir tāda padarīta darba sajūta, ka kāds laiks un kurss ir pabeigts un ka kaut kas ir izdarīts arī tāds diezgan grandiozs, jo esam sagatavojušies eksāmenam.
Pēc eksāmena Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolēni vērtēja, ka tas nebija nedz vienkāršs, nedz arī pārāk sarežģīts. Viņuprāt, rezultāti būšot labi, jo pirms eksāmena cītīgi arī gatavojušies tam.
Katrīna Kambala RVPĢ 11.klases skolniece
Es negribu būt pārāk augstās domās, bet, man liekas, ka varētu būt ļoti labi. Mums bija uzdevums ar gadsimtiem, kad kaut kādas iezīmes jāuzraksta, tas arī likās tā interesanti, bet visa tā gramatika – daudzskaitļa pirmās formas utt. – likās, nu, saprotami.
Rolands Geikins RVPĢ 11.klases skolnieks
Viss stress, kas bija iepriekš, nu, teiksim tā, tas viss bija lieks, jo nekādu grūtību es tur nesastapu. Ja cilvēks līdz šim bija vispār mācījies stundās, tad nekādu problēmu viņam šeit arī nebūtu.
Elizabete Geikina-Tolstova un Renāte Kambala RVPĢ 11.klases skolnieces
–Man likās, ka būs nedaudz grūtāk, bet kopumā esmu priecīga. –Nebija sarežģīti! Ja zina latviešu valodu, tad jau var uzrakstīt!
Latviešu valodas eksāmenu skolēni kārtoja dažādās sarežģītības pakāpēs: 12.klases skolēni – augstākas grūtības pakāpē, 11. klases skolēni – optimālajā. Šāda kārtība paredzēta, lai nākamajā mācību gadā esošajiem 11. klašu audzēkņiem latviešu valodas eksāmens vairs nav jākārto.
Biruta Vaivode RVPĢ latviešu valodas un literatūras skolotāja
Optimālā līmenī arī eksāmenā skolēnam ne tikai jāprot rakstīt, lasīt, bet arī gramatikas termini jāprot, jāprot atrast, jāprot paskaidrot valodas līdzekļi un jāprot pamatot, kāpēc autors to lieto. Viņiem jāzina kultūras fakti, kultūras notikumi, lai varētu argumentētu eseju vai pārspriedumu labu uzrakstīt.
Tāpat šis ir pirmais mācību gads, kad eksāmenā, lai tas tiktu nokārtots, jāiegūst vismaz 10% no kopējā punktu apjoma līdzšinējo 5% vietā. Pedagogus gan dara bažīgus, vai šis bija piemērotākais laiks šādām pārmaiņām.
Biruta Vaivode RVPĢ latviešu valodas un literatūras skolotāja
Divi gadi covid laiks tomēr devis savu robu, un tās zināšanas jauniešiem latviešu valodā, lai vai tā būtu dzimtā valoda vai nav dzimtā valoda, tomēr ir pasliktinājušās.Un tieši, manuprāt vairāk trūkst tādu teorētisko zināšanu. Uzmanību vairāk pievērsām valodas līdzekļiem un akcentējām arī vai nu argumentētu eseju vai pārspriedumu, jo skolēniem šogad vēl ir iespēja izvēlēties.
Vidusskolēniem, kuri latviešu valodas eksāmenu kārtoja optimālajā līmenī, jūnija sākumā vēl gaidāma eksāmena pēdējā daļa – publiskā runa. Augstākajā līmenī šajā mācību gadā šī prasība atcelta.