Visas nedēļas garumā Latgalē notika visdažādākie Podnieku dienu pasākumi. To kulminācija ir cepļu kurināšana visas nakts garumā, kam nākamajā rītā seko māla darbu izņemšana. Šajā reizē reizē par savu un citu meistaru skaistāko keramikas darbu gala rezultātu rūpējās trīs podnieku ģimenes Krāslavā un Rēzeknes novadā.
Pauliņu ģimene visu nakti kurināja savu pandēmijas laikā izbūvēto, kā paši uzsver, cepli eksperimentiem. Tas ir piecas reizes mazāks, nekā viņu darbnīcas galvenais ceplis, taču ļoti piemērots paraugdemonstrējumiem tūristiem, jaunu tehniku izmēģināšanai un darbu izveidei ģimenes vai draugu lokā.
Valdis Pauliņš keramiķis no Krāslavas
Jokojam, ka tas tāds kā pensionāru ceplītis. To viegli piepildīt, viegli savaldīt, viegli aiztaisīt un izņemt nekādu problēmu nav. Viena no tādām mazām un nopietnām tradīcijām ir iedzert vienu glāzīti par nākamā cepļa izdošanos, protams, ka var pēc tam papildināt ar otro un trešo, bet vajag būt saprātīgām, vajag just normu. Lai ceplis arī klausa! Ārā ņemšanā viena daļa tā kā ziedojumu ceplim izdara – izņem vienu trauku un simboliski ap cepļa stūri – pļakš – sadauza!
Latgalei gan viena no raksturīgākajām un interesentu iecienītākajām ir melnā/svēpētā keramika. Tieši šajā vēl pirms 13. gadsimta atklātajā tehnikā Pauliņu ģimene meistaro darbus kā pašu priekam, tā, piemēram, šoreiz arī kādam tūrisma uzņēmumam Rīgā.
Valdis Pauliņš keramiķis no Krāslavas
Glazētos viņi negribēja, viņiem noteikti vajag melnos. “Gribam tos melnos mālus!” Tad nu viņiem ir tie melnie māli. Kaut gan māls melns nav, tas ir parasts, pilnīgi vienkāršs māls, viņu gadījumā tieši no Daugavas ņemts. Jo vairāk dabīgāks māls jo melnāks rezultātā sanāk.
“Podnieku dienās” pie Pauliņiem Krāslavā šogad viesi nāca mazās grupiņās, savukārt Rēzeknes novada Ozolaines pagastā darbnīcā “Cukrasāta” interesentu pulks bija kuplāks. Šeit kurināts pats galvenais “Latgales podnieku dienu 2023” ceplis.
Staņislavs Viļums podnieku darbnīcas “Cukrasāta” Rēzeknes novadā saimnieks
Trauki ir ļoti dažādi – tāpat kā meistari dažādi traukus dažādus taisa, dažādas formas, veidus, stilus, pielietojumus, glazūras un tā tālāk, tā ka daudzveidība ir ļoti liela. Saimniecības trauki, dekoratīvie trauki, virtuves trauki, vis kaut kas tāds, jā. Vismaz desmit autori ir devuši darbus šim ceplim.
Tieši cepļu kurināšana un izņemšana ir Latgales “Podnieku dienu” galvenā tradīcija. Pasākums reģionā ik pavasari notiek jau vairāk nekā 40 gadus un tā galvenā ideja, citējot organizatorus, ir: redzēt, sajust un svinēt Latgales mālu, kas ir arī Latvijas Kultūras kanona sastāvdaļa.
Valdis Pauliņš keramiķis no Krāslavas
Podnieku dienas gandrīz vai, es nezinu, kā kapu svētki, kad cilvēki sabrauc, tas notiek regulāri, reizi gadā stabili. Kas uz gadatirgiem brauc, kas nebrauc, ka pa izstādēm kādām piedalās, kas nepiedalās. Jasmuižā, kad ir cepļa kurināšanas, tur arī sanāk kopā aktīvākie amata brāļi un māsas. Viens uz otru paskatīties, citiem sevi parādīt.
Staņislavs Viļums podnieku darbnīcas “Cukrasāta” Rēzeknes novadā saimnieks
Tradīcija, ko paši meistari ir dibinājuši un pašiem meistariem to ir jāuztur. Tāpat kā ar valodu, valodu ir radījuši paši cilvēki un, kamēr viņi valodu lieto, tikmēr valoda dzīvo. Kamēr paši meistari uztur šo tradīciju, pastāsta par sevi, atgādina par sevi, tikmēr tā tradīcija būs. Tādā veidā mēs arī popularizējam savu amatu.
Skaidrīte Pauliņa muzeja “Andrupenes lauku sēta” saimniece
Mums ir Jānis Maļķevičs un Evija Maļķeviča-Grundele, mūsu Andrupenes pagasta podnieki, kuri uzņēmušies šefību par muzeja ceplīti. Tad ir lielais prieks, svētki, kad ir izņemšana, bet gribas redzēt citus ceplīšus, kā tas notiek, mazāki, kāda krāsa sanāk, tas ir ļoti svarīgi tagad un tāda kā pieredzes apmaiņa.
Lai arī lielākie Latgales “Podnieku dienu” pasākumi nu ir noslēgušies, dažādas aktivitātes un darbnīcas turpināsies vēl līdz pat rudenim. Turklāt 5. maijā cepli kurinās arī Andrupenes lauku sētā Krāslavas novadā, bet līdz maija beigām Lūznavas muižā apskatāma arī galvenā Podnieku dienu izstāde.