Tieši tagad latvāņu augi ir īstajā lielumā, lai tos varētu viegli atpazīt un izrakt – uzsver Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, pēc kuru iniciatīvas desmit pašvaldībās šonedēļ Lielās talkas pasākumos notiek cīņa tieši ar latvāņiem. Nupat kopīga talka un izglītojošas aktivitātes bija arī Augšdaugavas novada Višķu pagastā, kas ir viena no Latvijā visvairāk skartajām latvāņu teritorijām.
Gumijas zābaki, biezs apģērbs, cimdi, lāpstas un ūdens rezerves – latvāņu talkas dalībnieki ir pilnā ekipējumā. Vēl īsi pirms kopīgajām visas valsts aktivitātēm Lielajā talkā, Vīgantu ciemā Augšdaugavas novadā dabas eksperti, iedzīvotāji un viesi ar latvāņiem cīnās rokot to saknes.
Pieredze talciniekiem dažāda, bet visi atzīst, ka cīņa ar šo invazīvo augu ir laikietilpīgs un grūts process.
Jānis Strods Talkas dalībnieks no Višķu pagasta
Iedur lāpstu pie tā vecā latvāņa, principā tā vecā latvāņa sakni kanpi te divatā, trijatā viens otrs var izrakt. Jaunie iet jau labi, nav nekāda vaina. Ar vecajiem grūtāk, es domāju, tur kaut kas arī paliek apakšā. Tur nav tik “vienkārši”, kā saka latgalieši.
Ingrīda Mileika Talkas dalībniece no Rēzeknes
Mēs strādājam. Mums dzimtajam pagastam palīdzēt – ļoti skaisti. – Kā veicas? Cik grūti ir ar to lāpstu strādāt? – No sēdoša darba fiziskās nodarbības ir ļoti vērtīgas. Es tā domāju katram pusdienlaikā būtu labi un latvāņu nebūtu.
Augumā šobrīd nelielos Sosnovska latvāņus izdur aptuveni 5-10 centimetru dziļumā zem augsnes virskārtas un darbību būs jāatkārto vēl vismaz 2-3 reizes sezonā. Tas ir efektīvi mazās platībās atsevišķu augu iznīcināšanai vietās, kur nevar izmantot tehniku, ķīmisko ierobežošanu vai citas metodes. Iedzīvotāji dalās arī pieredzē par dažādu tradicionālu, gan senču pārbaudītu paņēmienu izmantošanu.
Jānis Strods Talkas dalībnieks no Višķu pagasta
Es ar savu kaimiņu Pēteri katru pavasari apejam savus laukus, nav jau tik daudz, nav simts hektāru, kā te vienam otram, trīs/četri hektāri, mierīgi var apiet vidusmēra katrs latgalietis, latvietis, un katru gadu atrodam kādus divus, trīs vai četrus latvāņus, kas izlien. Paņemam lāpstas, nogriežam un pakaisām sāli. Nākamajā gadā tas vēl izlaiž saknītes, nogriežam vēl un vēl izberam sāli. Ziniet, trešajā gadā lielākā daļa vairs neparādās. Tāpat mēs izdarām brīvprātīgi, aizejam pie kaimiņa, viņam tur mājas vairs nav, tikai šķūnis, viņš tāds slinkāks, mēs apejam viņa.
Kaspars Putniņš pašvaldības aģentūras “Višķi” direktors
Miglošanai ir tagad pats labākais laiks. Faktiski kā tautā saka: “Sāks ziedēt māllēpes – jāmiglo šo zvēru”! Lielākais mērķis iepazīstināt cilvēkus, lai nebūtu tā, ka man dārziņš, es tajā dārziņā strādāju, iznīcinu, bet blakus re kur izaug tāda puķe. Tā nogatavojas un pēc tam ar putniņiem, ar vēju atnes man atkal uz dārzu un pēc gada jauna, jauna, jauna. 03:04 + 00:33 [smagi nopūšas] diezgan liela problēma.
Vita Putniņa VAAD Latgales reģionālās nodaļas vadītāja
Mums ir trīs lieli novadi, kur vairāk ir tie latvāņi, ir Krāslavas ļoti daudz, Daugavpils, Rēzeknes, pārējos mazāk, bet katrā novadā ir drusciņ latvāņi. Mūsu reģions ir otrajā vietā ar latvāni, mums ir apmēram +/- 2500 hektāri, bet tas ir tikai, kas ir mums zināms un uzmērītais, jo ir arī teritorijas, kas nav mērītas.
Tāpat ar Lielās talkas kustību iecerēts pievērst vērību tam, ka visvairāk latvāņu izplatību veicina cilvēku bezdarbība, īpaši tajā teritorijās, kur viens privātās zemes īpašnieks cīnās, bet otrs nē.
Kaspars Putniņš pašvaldības aģentūras “Višķi” direktors
Rakstām vēstules un prasām ar labu un ar sliktu, kad aiziet pie soda naudām, tad jau sāk pārdzīvot, kāpēc liekam soda naudas. Bet ir tādi momenti bijuši, ka prasām – atdod tu zemniekam, tev latvānis aug, atdod zemniekam, viņš apstrādās, tev vēl samaksās īres naudu. Nē, labāk, lai aug tā, bet zemniekam neatdos.
Vita Putniņa VAAD Latgales reģionālās nodaļas vadītāja
Vairāk un vairāk katru gadu mēs saņemam sūdzības, vairāk, jo kaimiņi blakus nepļauj vai arī ir interese, kā tos apkarot un apkopt. Ar šo akciju gribētu arī “aizklauvēties”, uzrunāt tos cilvēkus, kuriem ir tās zemes platības, kuras viņi nekopj. Šis ir viens paņēmiens, kā mēs sakārtojam vidi, jo latvānis ir arī ekonomiskais drauds, dabai drauds, jo pazūd dažādas sugas.
Lielās Talkas nedēļā dažādos pieredzes apmaiņas pasākumos latvāņu apkarotāji talkos arī Rēzeknes, Ventspils, Kuldīgas, Talsu, Ropažu, Jelgavas, Gulbenes un Siguldas novados. Tāpat iedzīvotāji aicināti organizēt arī mājās ģimenes un kaimiņu talkas.