Dzīvespriecīgas, nedaudz vieglprātīgas un aizraujošas piezīmes par personīgo dzīvi, gan arī valdošo varu maiņu pagājušajā gadsimta 30.–60. gados vairākās atmiņu burtnīcās fiksēja kāds vietējais Varakļānu iedzīvotājs. Nesen aktīva jaunu zinātnieku komanda šīs piezīmes izdeva grāmatā un nupat notika tās atklāšanas svētki. Lasītāju vidū gan ir karstas diskusijas par grāmatas nosaukuma “Cilvēks običnij” un valodas stila izvēli, taču autori uzsver, ka tas ir bijis ar nodomu aktualizēt arī šī brīža ģeopolitisko situāciju.
Tā ir unikāla sava laika liecība – uzsver vēsturnieks Kaspars Strods un viņa domubiedri, kas ir grāmatas “Cilvēks običnij” autori. Tajā apkopotas sešas piezīmju burtnīcas, kuras ar ieceri kādreiz parādīt plašākai sabiedrībai tuvojoties sava mūža nogalei – 90. gadu vidū – uzrakstīja atklāts un vienkāršs Varakļānu iedzīvotājs.
Kaspars Strods vēsturnieks, grāmatas “Cilvēks običnij” zinātniskais redaktors
Varakļānos viņš ir pazīstams ar to, ka 1950. gada novembrī kopā ar domubiedriem pie Svētā Viktora kapelas uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Tas viņam beidzas ar kara tribunālu un ar izsūtījumu. Viņš piedalījās arī Pļaviņu HES celtniecībā 60. gados un tur viņš arī apraksta to sadzīvi. Viņam ļoti tuva bija mūzika, viņš ļoti bieži spēlēja dažādos pasākumos – kāzās un daudzos citos saviesīgos pasākumos. Viņš vispār bija tāds ļoti dzīvespriecīgs.
Lai arī vietējie iedzīvotāji šo personību zina un atpazīst, cienot un sargājot viņa ģimeni, kā arī pieredzi, grāmatā identitāte šifrēta ar iniciāļiem J.S.. Piezīmēs autors stāsta par atmiņām un piedzīvojumiem savā ikdienā, gan 20. gadsimta. 30.–60. gados pastāvošajās politiskajās varās, atklātas arī padomju cilvēka intīmās attiecības, gan sīkstums izdzīvot jebkuros apstākļos.
Terese Korsaka Varakļānu Novada muzeja vadītāja
Kā izskatījās viņa māja, kurā uz laiku bija iemitinājušies gan vācu karavīri, virsnieki, kā viņi tur uzvedās, kā puiku mācīja gan pīpēt, gan vēl visādas citādas lietas un, kā pēc tam uzvedās atkal krievu tautības iegājēji, mūsu okupanti. Tas viss liecina par to okupācijas laiku mūsu apkārtnē, mūsu Varakļānos un vispār Latvijā.
Kaspars Strods vēsturnieks, grāmatas “Cilvēks običnij” zinātniskais redaktors
Viņš ir neatkarīgās Latvijas bērns, dzimis 1935. gadā, viņš arī, protams, pievēršas gan Padomju okupācijas sākumam, gan nacistiskās Vācijas periodam Varakļānos, par ko mums īstenībā ziņu ir ļoti maz. Bet tas centrālais tiešām ir tie padomju gadi un tā pati arī viņa dzīve izsūtījumā. Gan arī pēc tam, kad viņš atgriezās Varakļānos, Pļaviņās un Aizkrauklē, tādas ļoti detalizētas savas personīgās dzīves nianses, kas padomju cilvēkam absolūti, jāsaka, ka nav raksturīgi tāda veida tekstos.
Par šādu atmiņu piezīmju eksistenci biedrību “Hronologeja” informēja varakļāniete Genovefa Melne, kas tās bija atdevusi muzejam. Tā kā grāmatas atvēršanas svētki notika dažus mēnešus pēc tās izdošanas, saņemtas arī pirmās atsauksmes: ir kas slavē un ir, kas peļ grāmatas nosaukuma izvēli, kā arī piezīmju autora valodas stila saglabāšanu.
Genovefa Melne varakļāniete
Man sāka zvanīt: “Tu esi iesaistīta tās grāmatas izdošanā un, ko tu tādu esi atdevusi Kasparam? Tā nav lasāma un tā nav gramatiska un tā nav latviska!” Vārdu sakot, jūs lasīsiet un jūs redzēsiet. Bet es teicu: “Bet tā ir vēsturiska”.
Ligija Purinaša literāte, grāmatas “Cilvēks običnij” literārā redaktore
Mēs arī labi zinām, ka domāšana atspoguļojas valodas lietojumā un valoda ir tie vārti uz cilvēka izprašanu. Totalitārā padomju sistēma jau arī mēģināja cilvēku novienādot un padarīt tādu kā visi citi un mēs arī ļoti labi zinām, ka krievu valoda bija dominējošā tajā laikā, tad mums likās, ka ir ļoti svarīgi arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā akcentēt tieši caur grāmatas nosaukumu. Protams, ir ļoti daudz cilvēku, kuriem tas raisa asu reakciju, ir tādi, kas saprot, bet, manuprāt, ja grāmata izraisa rezonansi sabiedrībā, tad mūsu kā grāmatas veidotāju uzdevums ir pabeigts.
Terese Korsaka Varakļānu Novada muzeja vadītāja
Tiešām Kaspars mums ir liels atradums šajā ziņā un paldies viņam par to, ka viņš strādādams Rīgā un arī Rēzeknē pirms tam – nekad neaizmirst Varakļānus. Par to viņam visu cieņu. Gods un slava! Tomēr pietrūka to darba roku droši vien, tā tieši zinātniski pētnieciskā, kas mums muzejā arī nav tāda cilvēka, mums nav tāda sava vēsturnieka muzejā. Mēs paši droši vien vēl ilgi nebūtu tikuši galā ar šiem pierakstiem.
Biedrība “Hronologeja” jaunas idejas par turpmākajām publikācijām pagaidām neatklāj, taču aicina interesentus sekot līdzi savai lapai Facebook vietnē, kur regulāri publicē arī citus pētījumus kā vēsturē, tā literatūrā un mākslā. Grāmata “Cilvēks običnij” izdota ar “Latgales kultūras programma 2022” un Varakļānu novada finansiālu atbalstu.