Brīvdienās tika sasniegta kritiskākā plūdu situācija Augšdaugavas novadā, appludinot papildu teritorijas un mājas. Pašlaik situācija ir stabilizējusies, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sācis ūdens atsūknēšanu vienā no vasarnīcu kooperatīviem. Tam sekos plūdu radīto seku apzināšana. Pašvaldība pēc finansiāla atbalsta cer vērsties arī valdībā.
Vasarnīcu kooperatīvā “Maļutki” Augšdaugavas novadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests palu ūdens atsūknēšanu veic jau otro dienu. Daudzas ēkas te applūdušas līdz pat logiem, turpretī siltumnīcām un lapenēm virs ūdens ir tikai jumti, žogiem redzami vien pāris centimetri.
Andris Studāns VUGD Latgales reģ. pārvaldes Dienesta nod. operatīvais dežurants
Mēs ar spiedvadiem jeb šļūtenēm šobrīd pārsūknējam pāri aizsargdambim uz Daugavu. Šeit izveidojusies tāda kā dziļāka vieta, kur uzkrājas šo te palu rezultātā ūdens, un tādā veidā. Šobrīd pieplūde vairs nav, un šajos te dziļākajos rajonos mēģinām maksimāli ātri samazināt šo ūdens daudzumu.
Pēteris Dzalbe Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors
Šim ūdenim nav iespējas vairs nekur aiziet. Viņu no vienas puses aizsargā dambis. Un tikai tad, kad ūdens līmenis nokrītas vairāk par divi metri Daugavā, tad vasarnīcu kooperatīvs var attaisīt vienu savu aizsargbarjeru, caur kuru nolaist visu ūdeni. Tas ūdens daudzums, kas ir pieplūdis klāt, tie ir vismaz 10’000 kubikmetru, kas ir nepieciešams atsūknēt.
Vasarnīcu kooperatīvs applūda, augstākajam ūdens līmenim Daugavā sasniedzot 7,56m virs novērojumu stacijas nulles punkta. Ūdens ielenkumā ir aptuveni 100 mājas, daudzas no tām bija apdzīvotas, un iedzīvotājiem nācās evakuēties.
Pēteris Dzalbe Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors
Mājās dzīvoja cilvēki pastāvīgi. Šobrīd ir palikušas deviņas ģimenes, kuras arī pastāvīgi dzīvo, jo viņi, apģērbjot lielos zābakus, var iziet cauri applūdušajām teritorijām un viņu mājas ir paaugstinājumos. Bet svētdienas dienā plkst. 17:00 tika atslēgta elektrība visam dārzniecības kooperatīvam. Un tālāk iedzīvotāji var dzīvot tikai izmantojot ģeneratorus.
Cik ilgi būs nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta palīdzība ūdens atsūknēšanā, esot grūti spriest. Vietvarā atzīst – šie ir vieni no lielākajiem plūdiem pēdējā desmitgadē.
Pēteris Dzalbe Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors
Lielākais, kas var notikt šobrīd, tā ir strauja ūdens krišanās, jo straujas ūdens krišanas rezultātā lielas ūdens masas ies pāri pašvaldības ceļiem, izskalojot ceļus. Tad, kad aizies lielākā ūdens daļa, sāksim runāt arī ar iedzīvotājiem par viņu īpašumiem, bet galvenais ir jautājums, vai VARAM ies pretī Augšdaugavas novadam un iedzīvotājiem un vai sniegs atbalstu plūdu seku likvidācijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts budžetā.
Andris Studāns VUGD Latgales reģ. pārvaldes Dienesta nod. operatīvais dežurants
Pirmie secinājumi ir tādi, ka laikam pēdējā desmitgadē vieni no lielākajiem plūdiem. Cik man zināms, sasnieguši 2013.g. plūdu atzīmi neesam, bet strauji tuvojāmies tam. Šobrīd, nu, jāsaka paldies Dievam, ka līmenis Daugavā krītas un tā optimistiski ceram, ka jau tie smagākie posmi ir garām.
Augšdaugavas novada pašvaldībā norāda, ka apzināt plūdu radītos postījumus un zaudējumus līdz šim nav bijis iespējams, jo ūdens vēl nav pietiekami atkāpies. Tam būšot nepieciešamas vairākas nedēļas.