Preiļu parkā netālu no pils atrasti vairāki desmiti apļveida rakumu pēdu, ko, iespējams, radījuši mantrači. Preiļu pils muižas komplekss un tam apkārt esošais parks ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un bez speciālām atļaujām arheoloģiskā izpēte un vēl jo vairāk izrakumi – aizliegti. Šobrīd Valsts policija uzsākusi resorisko pārbaudi, savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzsver, ka dārgumu mednieku nodarītais postījums šāda veida teritorijās ir neatgriezenisks.
Gluži kā kurmju rakumiem klātas – tā šobrīd izskatās vairākas atsevišķas teritorijas Preiļu parkā. Muižas kompleksa un parka vadītājai ir aizdomas, ka bedres radušās pēc mantraču viesošanās – visdrīzāk kādā no marta mēneša naktīm.
Ilona Vilcāne Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja
Kāds ir diezgan tā intensīvi nodarbojies ar kaut kā meklēšanu droši vien, jo te ir skaistas lāpstas platuma bedrītes, izcelta velēna un tad tā atpakaļ ir nolikta. Iespējams, izmantots metāla detektors un te droši vien ir bijusi tā vieta, kur visvairāk ir pīkstējis. Arī tur, tajā nogāzītē arī, tā ka šo vietu ir kāds kārtīgi izstaigājis.
Vilma Platpīre NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja
Diemžēl mēs pagaidām tīri no apsekošanas nevaram formulēt, cik tie postījumi ir lieli. Mums ir nepieciešams ilgāks laika periods, lai izvērtētu šo situāciju un arī, lai iegūtu tās liecības, kas tad tur varēja būt.
Valsts policija uzsākusi resorisko pārbaudi un skaidro notikuma apstākļus.
Aldis Pokšāns VP LRP Ziemeļlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 8. grupas galvenais inspektors
Uz doto brīdi nenoskaidrota persona vai personas nelielā platībā, iespējams, ir veikusi darbības metālu priekšmetu noteikšanai un atrašanai, par ko uz vietas liecināja augsnes virskārtas apļveida tādi kā pacēlumi. Parka teritorijā šādām darbībām Preiļos tas noteikti ir pirmais gadījums. Tas ir ļoti liels retums šādi gadījumi.
Preiļu parks ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un šādās teritorijās stingri noteikts, ka izmantot jebkādas ierīces metāla un materiāla blīvuma noteikšanai, drīkst tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī īpašnieku atļauju. Lai arī reti, tomēr laiku pa laikam mantrači par to aizmirst.
Vilma Platpīre NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja
2014., 2015. gads – Latgalē tika izpostītas vairākas senvietas, uzkalniņu senkapi, kur ļoti aktīvi uzdarbojās mantrači. Tieši izlaupot senkapus.
Mārcis Kalniņš NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts
Mēs tā rēķinām, ka tie varēja būt ap 1200 apbedījumiem, kas tika izpostīti, 2019. gadā visā Latvijā mums bija uzsākti divi procesi par postīšanu, tie arī bija senkapi, tad 2020. gadā tādi mums ir bijuši pieci, 2022. gadā mums ir konstatēts viens pārkāpums un šogad, mums bija viens gadījums te Rīgā tieši zem Nacionālā vēstures muzeja logiem nu un tagad arī Preiļos.
Ilona Vilcāne Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja
Šeit bija padomju laikā estrāde, te arī starpkaru periodā, iespējams, ka arī bija uzkalniņš. Visdrīzāk, ka šeit daudz pīkstēja dažādi alus korķīši vai kaut kas tāds, bet – mēs, protams, nezinām! Varbūt pa vidu tiem alus korķīšiem bija arī kāds, nezinu… 17. gadsimta monēta vai kaut kas tamlīdzīgs.
Turklāt, senlietas, kas ir vecākas par 17. gadsimtu un atrastas tieši kultūras pieminekļu vai to aizsardzības zonā, pieder valstij. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde regulāri uzrauga antīko priekšmetu tirdzniecību.
Mārcis Kalniņš NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts
Mēs burtiski nākot uz šo interviju pabeidzām vienu vērtēšanas komisijas sēdi, kur pie mums ir nokļuvušas senlietas, vairāki simti senlietu, kas ir savā laikā izraktas kādos no Latgales šiem uzkalniņiem. Mēs domājam, ka tiešām tie varētu būt saistīti ar 2015. gada postījumiem. Tās senlietas pie mums nokļuva salīdzinoši nejauši pateicoties cilvēkam, kurš nevēlējās tādas savā īpašumā, bet zināja, ka tās ir iegūtas nelegāli.
Dārgumu mednieku nodarītais postījums ir neatgriezenisks un liedz pieeju vēstures izpētei kā zinātniekiem, tā sabiedrībai kopumā. Turklāt liecības par Preiļu muižu ir fragmentāras, līdz šim arheoloģiskajos izrakumos atrasto priekšmetu skaits – mazs.
Ilona Vilcāne Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja
Varbūt daļā sabiedrības ir iecietība kaut kāda pret šiem mantračiem, varbūt tas ir aiz tās nezināšanas vai neapzināšanās, ka tās vērtības jau netiek vienkārši izceltas no zemes, tās tiek izrautas no šī vēsturiskā vietas konteksta un mēs arī nezinām, kur tās nonāk, pirmkārt, mēs nezinām, kas tas varētu būt bijis, vai tās nonāk kāda privātkolekcionāra plauktā, vai tās aizceļo kaut kur uz ārzemēm. Tas ir zaudējums visai sabiedrībai.
Vilma Platpīre NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja
Vislabākajā gadījumā, protams, būtu uzreiz informēt policiju un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, jo tad tā reakcija būs ātra un zibenīga. Svarīgi ir neklusēt, svarīgi ir informēt kaimiņus, vietējo pašvaldību, to informāciju izplatīt kaut kur vairāk.
Ilona Vilcāne Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja
Arī parks, kas ir arhitektūras piemineklis, arī parks ir valsts aizsardzībā un arī parkā nedrīkst staigāt ar metāla detektoriem. Ja kāds redz, kurš te staigā dienā, naktī, tad lūgums sazināties ar parka pārvaldi.
Latvijā pavisam ir aptuveni 9000 kultūras un vairāk nekā 2500 arheoloģisko pieminekļu un par to postīšanu draud brīdinājums līdz pat naudas sodam vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, bet par nelegālu liecību iegūšanu, pirkšanu, pārdošanu vai pārvadāšanu draud arī kriminālatbildība.