Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskais stāvoklis kļūst sliktāks – tā pēc ēku vizuālās apsekošanas secināts Preiļos. Lielākās problēmas ir tekoši jumti, savu laiku nokalpojušas caurules un balkoni. Līdzšinējā pieredze rāda, ka iedzīvotāji nesteidz pieņemt lēmumu par labu ēku renovācijai. Speciālisti uzsver, ka par daudzdzīvokļu māju atjaunošanas nepieciešamību un sabiedrības informēšanu būtu jāvelta daudz lielāka vērība.
Komunālo pakalpojumu sniedzēja “Preiļu saimnieks” speciālisti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsekošanu pilsētā veic katru gadu. Tās laikā tiek izvērtēts māju konstrukciju, kā arī tajās esošo iekārtu un inženiertīklu vizuālais stāvoklis.
Gunta Āboliņa SIA “Preiļu saimnieks” namu pārvaldniece
Šobrīd vairāk vēršam uzmanību jumtiem un inženierkomunikāciju sistēmām. Bet esošajā gadījumā, kur šobrīd mēs esam, mēs secinām un konstatējam, ka jumta pārsegums, jumta segums ir kritiskā stāvoklī, jo ļoti daudz, ļoti lielas sūces ir. Un šeit būtu jāpieņem lēmums ar steigu.
Neapmierinošā stāvoklī ir ne vien daudzdzīvokļu māju jumti, bet arī kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas, gan siltumtrases caurules. Pēdējos gados iedzīvotājiem arvien biežāk nākas izsaukt avārijas dienestu. Turpretī māju pagrabos tiek novēroti arī ugunsdrošības prasību pārkāpumi.
Arvis Konošonoks SIA “Preiļu saimnieks” inženierkomunikāciju speciālists
Vienkārši atnes pēc remonta visu uz šejieni, saliek vecās durvis, ledusskapji, ko varētu aizvest uz “Preiļu saimnieku” nodot miskastēs lielgabarītus. –Principā šādi uzturēt nedrīkst, vai ne? –Šādi nedrīkst. Iedzīvotāji laiž iekšā kaķus un sanāk, ko mēs izliekam siltumizolāciju, viņa ir tādā stāvoklī – visu viņu noplēš zemē. Un tas reāli ir viņu pašu nauda, kas aiziet zudumā. Un, protams, siltuma zudumi no tā visa veidojas.
Daudzdzīvokļu māju tehniskā stāvokļa pasliktināšanās ir problēma visā Latvijā. Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā norāda, ka jau ir bijuši gadījumi, kad iedzīvotājiem jāatstāj savs mājoklis, kas kļuvis dzīvošanai bīstams, un jāieplāno tā renovācija. Lielākoties tas gan skar pagājušā gadsimta sākumā būvētās koka mājas.
Ģirts Beikmanis LNPAA valdes priekšsēdētājs
90.gadu sākumā, atgūstot neatkarību, beidzās, nu, tāda plānveida pārvaldīšana no valsts puses un pašvaldības. Lielākais fonds – tas ir Padomju laikā būvētās daudzdzīvokļu mājas – viņu kalpošanas laiks ir no 60-70 gadi. Bet tas nenozīmē, ka šobrīd ir pienācis tas laiks, ka viņas jājauc nost. Tās mājas, kas pienācīgi uzturētas, viņas uz doto brīdi ir ļoti labā stāvoklī. Un tās, kas tagad ir nosiltinātas, atjaunotas, veikti lielāki ieguldījumi, viņas varēs ekspluatēt vēl gadus 30-40.
Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem aktīvākai māju renovācijai ir pašu iedzīvotāju kūtrums. Lai veiktu ēkas sakārtošanas darbus, tam jāpiekrīt lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku.
Gunta Āboliņa SIA “Preiļu saimnieks” namu pārvaldniece
Dzīvokļu īpašnieki negrib uzņemties atbildību. Viņi pat neapzinās to, ka atbildība ir viņu rokās, ir tā rīcība, lai, teiksim, novērstu mājas tālāko bojāeju. Tāds populārais teiciens: “Manam mūžam pietiks”. Bet īstenībā paliek mantinieki.
Lai dzīvokļu īpašniekus motivētu par labu ēku renovācijai, attīstības finanšu institūcijā “Altum” ir pieejama atbalsta programma, kurā iespējams saņemt līdzfinansējumu no Eiropas Savienības.
Ģirts Beikmanis LNPAA valdes priekšsēdētājs
Otra programma, kas ir bez šī līdzfinansējuma, bet arī no altuma puses atbalstīta, arī reģioniem, ja komercbanka nedod, un tur var paņemt jebkādiem šiem nepieciešamajiem remontdarbiem. Vēl ir ļoti daudz atbalsta programmas dažādas pašvaldībās.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vizuālā apsekošana Preiļos turpināsies līdz pat jūnijam. Apsekošanas rezultātu akti ar katrai mājai ieteicamajiem darbiem māju vecākajiem un iedzīvotājiem būs pieejami jūlijā.