“Putnu dienu” pasākumā informē par sugu izplatību

Autors: Beatrise Borise - 4 aprīlis, 2023 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Latvijā ik gadu notiek Putnu dienas. Šogad Rēzeknes novadā, kur tapa gan putnu būrīši, gan varēja uzzināt vairāk par vērošanu un datu nozīmīgumu ornitologiem, izskanēja arī skarbas atziņas par to, ko ienes klimata pārmaiņas – izzūd dažādas putnu sugas.

Rāznas Nacionālā parka Dabas centra pagalmā dzirdama āmuru klaudzēšana un urbju rūkšana. Te top putnu būrīši zīlītēm. Šķietami vieglais darbiņš gan neritēja tik veikli, un “Putnu dienu” pasākuma apmeklētājiem nācās atzīt, ka putnu būrīšu izgatavošana ir gana sarežģīta.

Dāvids pasākuma apmeklētājs no Lipušku ciema

Grūti! –Kāpēc? –Nepareizi visu laiku daru! Domāju, būs vieglāk! Vajag būt vairāk uzmanīgam, jo pārāk ātri sāku jau.

Mihails pasākuma apmeklētājs no Rēzeknes novada

Es šodien situ naglas un palīdzēju mammai. Grūtākais, ka naglas ne uz turieni gāja. –Ko vēlāk ar šo būrīti tu darīsi? –Uzkāršu uz koka un lai tur dzīvotu putni. –Kādus putnus tu zini? –Zīlītes, stārķis, pūce, strazds, ķīvīte.

Jekaterina pasākuma apmeklētāja no Lipušku ciema

Mums ir tāda tradīcija taisīt. Vienīgi, ka bērni pārdzīvo: “Kāpēc tur neviens nedzīvo, kāpēc neviens neatlido? Laikam, aij, nepareizi mēs uztaisījām.”.

Pasākuma laikā notika ne vien radošās aktivitātes un darbnīcas, bet arī lekcija par putnu būrīšu pareizu izgatavošanu dažādām putnu sugām un to uzturēšanu.

Regīna Indriķe DAP Rāznas Nacionālā parka dabas centra vadītāja

Liekas, ja, ka būrītim ir vajadzīgs puļķītis, bet būtībā tas ir traucēklis. Arī, teiksim, par to, kāpēc nedrīkst būt ēvelēti dēļi, tas arī tiek uzdots kā viens no jautājumiem. Nu, arī par to izmēru, cik lielu tad kurai putnu sugai vajag. Un kas svarīgi, ko mēs arī pārrunājām, ka ir svarīgi katru gadu pārbaudīt un iztīrīt. Īpaši mazo to buperētāju būrus.

Pavasaris ir īpaši pateicīgs laiks dažādu putnu sugu ieraudzīšanai un saklausīšanai, jo atgriežas gājputni. Par tiem iedzīvotāji aicināti ziņot arī mājaslapā dabasdati.lv, tā sniedzot ieguldījumu ornitoloģiskiem pētījumiem.

Regīna Indriķe DAP Rāznas Nacionālā parka dabas centra vadītāja

Arī par vienkāršām sugām – mājas strazds vai baltais stārķis, vai cielava – par to, kad viņi atgriežas, cik viņi daudz novēro. Jo tie arī ir dati, kas palīdz ornitologiem saprast, cik tad daudz šo putnu ir. Un reizēm, ja paskatāmies tajā putnu izplatības kartē, Latgalē ir vairāki balti plankumi, bet, iespējams, ne tāpēc, ka to putnu šeit nav, bet vienkārši pietrūkst informācijas, pietrūkst datu. Ir iemesls runāt par putniem, par putnu migrāciju, vērot putnus, darināt mājokļus putniem. Un, protams, pievērsties arī putnu aizsardzības jautājumiem.

Jekaterina pasākuma apmeklētāja no Lipušku ciema

Laikam tāpēc, ka dzīvojam tuvu dabai, protams, ka pamanījām, ka stārķi staigā pa ciemata taciņām, ka dzērve kaut kur kliedz, dumpis. No sākuma vispār bija tāds brīnums – kas auro pie ezera?!

Par novērotajiem putniem vērtīgi ziņot regulāri, jo līdz ar klimata pārmaiņām mainās arī putnu sugu populācija – vairākas putnu sugas Latvijā nu ir ļoti reti sastopamas, taču atklātas tiek arī jaunas.

Regīna Indriķe DAP Rāznas Nacionālā parka dabas centra vadītāja

Aukstumu mīlošas sugas vai sugas, kurām vajadzīga ziema un balta krāsa kā baltirbe, viņas pēdējos gados sarukušas. Toties ir ienācis baltais gārnis, kas agrāk bija vairāk tāds dienvidnieciskāka suga, bet šobrīd Latvijā ir diezgan daudz sastopama. Tā, ka, nu, tās pārmaiņas sugu sastāvā notiek nepārtraukti un sugu skaits, var teikt, mainās pietiekami bieži.

Šajā reizē tapušie putnu būrīši tiks izvietoti Rāznas Nacionālā parka Dabas centra apkārtnē, gan pasākuma apmeklētāji tos varēja ņemt līdzi, lai uzstādītu savas mājas pagalmā.

Dalies:

Ārkārtējā situācija mežsaimniecībā rada virkni izaicinājumu

Meža kooperācijas mērķis – īpašumu noturēšana Latvijas iedzīvotāju rokās

Līdzīgi raksti