Plašu rezonansi raisījušie grozījumi, kas paredzētu iestājpārbaudījumu atcelšanu vidusskolās Saeimā vienbalsīgi izslēgti no darba kārtības. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Valsts ģimnāziju direktoriem meklēs citus labākus risinājumus. Tikmēr ģimnāziju direktori reģionos uzsver – vissvarīgāk ir saglabāt iespēju katrai skolai pašai noteikt vismaz papildus uzņemšanas kritērijus. Ar dažādu papildpunktu palīdzību vismaz līdz šim reģionos izdevies 10. klasēs pulcēt pašus aktīvākos audzēkņus ar augstākajiem sasniegumiem mācībās.
Esam nezināmas nākotnes priekšā – tā iespējamo iestājpārbaudījumu atcelšanu valsts ģimnāzijās vērtē uzrunāto skolu direktori Latvijas reģionos. To pieredze ir dažāda – Rēzeknē iestājpārbaudījumus 10. klasēm nerīko, Jelgavā kā kuru reizi, Valmierā līdz šim tie ir bijuši katru gadu, bet Liepājā papildus zināšanu pārbaude nav paredzēta.
Helvijs Valcis Liepājas valsts 1. ģimnāzijas direktors
Tīri personīgi es uzskatu, ka ir apsveicami tieši tas, ka valsts līmenī mēs domājam par vienādiem nosacījumiem. Ja mēs nosakām, ka ir iestājpārbaudījumi, tad tiešām ir iestājpārbaudījumi, ja mēs nosakām, ka nav iestājpārbaudījumu, tad šie iestājpārbaudījumi nav, bet ļaut tomēr ģimnāzijām savus kritērijus tā kā noteikt.
Artūrs Skrastiņš Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors
Es esmu par to, lai atļautu kārtot tām valsts ģimnāzijām, kuras to vēlas un tad jau viss ir kārtībā, tad ir plurālisms un dažādas iespējas un pieejas. Pats galvenais, ja no mums prasa augstāku rezultātu valsts tīri formāli, tad arī mums ir jābūt kaut kādai iespējai tomēr to savu dzīvi organizēt nedaudz savādāk, nekā šobrīd nezināmie centralizēto eksāmenu sertifikāti.
Centralizētos eksāmenus 9. klases šajā mācību gadā kārto pirmo reizi un tieši tādēļ arī rosināts atcelt iestājpārbaudījumus. Skolu direktori gaidāmajiem rezultātiem uzticas, taču ir bažas par to procentuālo pielīdzināšanu konkrētai atzīmei. Līdz šim Liepājā pievērsta vērība, lai liecībā un skolas vērtētajos vērtētajos valsts pārbaudes darbos būtu vismaz sešas balles, Liepājā un Rēzeknē – piecas.
Jānis Poplavskis Rēzeknes 1. valsts ģimnāzijas direktors
Mums nav pagaidām zināms un saprotams, kā darboties ar šiem rezultātiem, kuri parādīsies un, kuri būs. Tie arī nebūs zināmi uzreiz, bet tas būs tikai tuvojoties mācību gadam. Zināma konkurence ir, ir arī jaunieši, kas neuzsāk mācības pie mums, bet pats galvenais, lai jauniešiem būtu vēlēšanās mācīties, vēlēšanās pilnveidot sevi.
Inese Bandeniece Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore
Mēs neesam Rīgas skola, kur varbūt ir astoņi vai desmit uz vienu vietu. Apmēram ir konkurss līdz 1,7, priekš Jelgavas tas ir gana liels, jo tas nozīmē, ka ir kas paliek gaidītājos un netiek uzņemti.
Artūrs Skrastiņš Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors
Ne Rīgas skolās šie konkursi nav milzīgi un līdz ar to ir jau vēl būtiskāk, ja šie bērni nāk caur iestājpārbaudījumu, tad mēs pamanām to, kas viņiem ir stiprās puses. Izvēli esam izdarījuši caur iestājpārbaudījumu, caur piepūli. Iestājpārbaudījumā es redzu, ar ko man jārēķinās, maniem skolotājiem jārēķinās pirmajā semestrī vismaz.
Visās uzrunātajās ģimnāzijās programmās iekļauti dažādu izvēļu grozi – no inženierzinātnēm un medicīnas līdz jurisprudenci un žurnālistikai. Tam pielāgoti arī atsevišķi uzņemšanas kritēriji, piemēram, daļa ģimnāziju papildus atzīmēm vērtē arī sabiedriskās aktivitātes, zinātniski pētniecisko darbību un citus faktorus.
Artūrs Skrastiņš Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors
Mēs konkursā ņemam vērā nevis vispār visu vidējo apliecības vidējo atzīmi, mēs ņemam priekšmetu izlasi, tur inženierzinātnē vieni priekšmeti, humanitārajā citi, videi citi, medicīnai citi. Tad ir punkti par olimpiādēm dažādu pakāpju.
Jānis Poplavskis Rēzeknes 1. valsts ģimnāzijas direktors
901G1811_01 01:17 Ārpus konkursa uzņemam skolēnus, kuriem ir labas sekmes, kuri ir piedalījušies dažādos konkursos un olimpiādēs. Tas parāda jauniešu motivāciju.
Helvijs Valcis Liepājas valsts 1. ģimnāzijas direktors
Mēs esam izvēlējušies atkal šajos priekšmetos – dabas zinātņu priekšmetos skatīties diplomu vērtējumu. Mums vairāk interesē tās problēmu risināšanas daļas vai kritiskās domāšanas prasmes.
Ģimnāzijās reģionu lielākajās pilsētās katrā mācās vairāki simti audzēkņu – vidēji vienā klasē teju 30 skolēni. Līdz ar bažām par iestājpārbaudījumiem samazinoties kopējam skolēnu skaitam visā valstī, ģimnāzijas uztrauc arī noteikumi par klašu lielumu. Turpmāk tās komplektējot, iespējams, būs jāmazina arī citas uzņemšanas prasības.
Ausma Sprukte-Kozule
Andrejs Mažāns
LRT sadarbībā ar Kurzemes TV