Nokaltušās un bojātās koksnes izmantošana zemākas kvalitātes produktu ražošanā, mežistrādes darbu pārplānošana un papildus izmaksu pieaugums ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko turpmākos vismaz trīs mēnešus saskarsies mežsaimniecības nozare. Lai ierobežotu astoņzobu mizgrauža postījumus egļu audzēs no šodienas spēkā stājas rīkojums par ārkārtējo situāciju. Visvairāk mizgrauži izplatījušies teritorijās Vidzemē, kam seko Latgales un Zemgales reģioni.
Šie mazie caurumiņi un raudošas egles. Tās raud par savu likteni.
Tā pirmās un acīmredzamākās mizgrauža klātbūtnes pazīmes raksturo Ivars Ikaunieks. Viņš gan kā Viļānu apvienības pārvaldes vadītājs, gan saimnieks privātam meža īpašumam ar šo kukaini cīnās jau vismaz trīs gadu garumā.
Ivars Ikaunieks Viļānu apvienības pārvaldes vadītājs
Tā arī šis koks jau mums re kur ir apzīmēts ar sarkanu krāsu, ka tas ir invadēts un to ir jāņem ārā. Mežā kādu brīdi ir tāds troksnis, jo kukaiņi aplaudē, uz vienu tādu koku uzbrūk apmēram 200-300 kukaiņi. Konkrēti šos kokus mēs esam tagad iecerējuši pašu spēkiem nozāģēt un Dekšārēs izveidot deju grīdu.
Artūrs Bukonts Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Ja mēs runājam jau par nograuzto koksni, kas vairumā gadījumu ir jau stāvus nokaltusi, tas ir pilnīgi cits produkts. Tas vairāk būs izmantojams zemākas kvalitātes produktu ražošanā: vai tas ir koksnes iepakojums vai enerģētika.
Šobrīd vidēji egles baļķi atkarībā no pieņemšanas vietas, diametra un kvalitātes ir maksimums 90 eiro par kubikmetru vērti. Paredzams, ka dažādās aizsardzības zonās liedzot koku ciršanu, egļu koksnes pieejamība tirgū būs zināmi ierobežota, taču par to, kā tas un citi faktori ietekmēs cenu turpmāk – pagaidām ekspertiem grūti prognozēt.
Artūrs Bukonts Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Jebkuras šādas svārstības dramatiskas tirgū atstāj negatīvu ietekmi. Es varbūt atturētos no kaut kādiem konkrētiem skaitļiem, jo koksnes cena, pirmkārt, tā ir lieta starp pircēju un pārdevēju. Transporta izmaksas, vidējais koks konkrētajā mežaudzē, cik viņš ir resns vai tievs, kas ietekmē atkal ražošanas izmaksas un tas viss saslēdzas kopā. Vācija. Tur tā situācija bija dramatiska un skujkoku segmentā baļķu cena nokritās pat par 70 vai vairāk procentiem.
Sabiedrībā izskanējušas bažas arī par to, kā ārkārtējā situācija un tās noteikumi ietekmēs kurināmā cenu. Uzņēmumā “Latvijas Valsts meži” pērn no sešiem ar pusi miljoniem kubikmetru koksnes bojāti bija aptuveni 0,8 miljoni un līdzīga situācija būs arī šogad. 2. ceturkšņa piegādes tiks pildītas pilnā apmērā, taču pieaugt varētu ar mežistrādi un feromonu slazdu izvietošanu saistītās izmaksas.
Edijs Leišavnieks LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs
Gan to iegādei, gan paša materiāla iegādei, gan arī pakalpojuma iepirkšanai ir paredzēts lielāks finansējums. Būs papildus resurss pārplānošanai nepieciešams un noteikti arī būs kaut kādas papildus izmaksas, kas skars pašu mežistrādes darbu organizēšanu.
Artūrs Bukonts Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Protams, ka privāto sektoru tas ietekmēs vairāk, it sevišķi mežistrādes uzņēmumus. Privātajā sektorā tur, kur tu to īpašumu esi nopircis, tur viņš tev ir un tas tad arī ir tas risks, ka uz kādu laiku mežsaimnieciskās darbības tur būtu jāpārtrauc. Šī ir tāda neliela mājsēde mums, bet ļoti lielos apmēros tas noteikti iespaidu neatstās.
Šis bija pēdējais brīdis, lai krīze nepārvērstos par nacionāla līmeņa katastrofu un turpmāk rūpīgi jāizvērtē katrs nākamais lēmums – pārliecināti nozares speciālisti. Tāpat lielu vērību jāpievērš informatīvajām kampaņām.
Ivars Ikaunieks Viļānu apvienības pārvaldes vadītājs
Vēl viens tāds pārmetums, nezinu tieši kam, bet ļoti maz, vismaz es arī kā meža īpašnieks, tiek stāstīts, kas tad mums būtu jādara tieši praktiski, kā tad varbūt jāliek šie kukaiņu slazdi? Vai ir kādi citi pasākumi jāveic? Ļoti maz par to ir informācijas un mēs izrādāmies esam tur, kur tagad esam, kad ir apdraudēts mūsu zaļais zelts Latvijas.
Edijs Leišavnieks LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs
Tas būs ļoti liels izaicinājums jebkuram – ne tikai mums, bet arī pašam Valsts meža dienestam šo sekmīgi uzrakstīto realizēt dabā. Sāksim realizēt rīcību, tad arī parādīsies riski un faktiskās iespējas.
Ekspertuprāt, cīņa ar mizgraužiem būs ilga un grūta, vissvarīgākais tajā papildus veiksmes faktoram ar laika apstākļiem ir arī komandas darbs. Līdzīgi kā ar latvāņu invāziju arī šajā krīzē katram meža īpašniekam un atbildīgajiem dienestam ir sava loma kopīga mērķa sasniegšanā.