Latgaliešu rakstu valodas normas atjaunotas un apstiprinātas pirms 16 gadiem un līdzetkus tām pēc izvēles atļauts rakstīt arī tradicionālajā Pētera Stroda ortogrāfijā. Tomēr starp kultūras biedrībām, valodniekiem, pedagogiem un citiem aktīvākajiem valodas lietotājiem aizvien notiek asas diskusijas. Latgales kultūras centra izdevniecība un tās domubiedri nesen ar oficiālu vēstuli vērsās arī Saeimā lūdzot izvērtēt jaunāko pareizrakstības noteikumu likumību un rosinot tos atcelt.
Nepamatotas un no juridiskā viedokļa apšaubāmas – tā atjaunotās latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības normas vērtē Latgales kultūras centra izdevniecība. Kopā ar vēl aptuveni divdesmit domubiedriem tās vadītājs Jānis Elksnis vēstulē aicina Saeimu un citas institūcijas atcelt 2007. gadā apstiprinātos noteikumus un saglabāt tikai vienu – aptuveni simts gadus senu – Pētera Stroda izstrādāto rakstu formu.
Jānis Elksnis Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs
TELEFONINTERVIJA Divas rakstības nav labi. Jābūt vienai rakstībai. Lielākais lietotājs latgaliešu valodas ir tieši Latgales katoļu baznīcas un katoļu baznīcas turas pie Stroda rakstības. Mēs darīsim visu, lai būtu tā viena valoda. Tas ir skaidrs.
Kārtējo reizi diskusijas notiek arī plašākā sabiedrībā, kur sāpīgākais jautājums ir par divskaņa “uo” apzīmēšanu. Senākajā rakstu formā to raksta kā “ō” ar garumzīmi, atjaunotajā – tuvinot izrunai – izmantots digrāfs “uo”. Valodnieki pamato, ka šīs pārmaiņas ir paša Pētera Stroda ieceru turpinājums, turklāt, ir iespēja izvēlēties tīkamāko no abiem latgaliešu rakstu valodas variantiem.
Māra Mortuzāne-Muravska Valsts valodas centra lingviste
Principā jaunā ir tā pati papildinātā vecā. Tur nekas kā velosipēds no jauna nav izgudrots. Viņi uzsver, ka tā tiek uzspiesta, ka tajā vairāk raksta, bet atkal no otras puses kas liedz viņiem rakstīt? Lai viņi raksta, tās abas rakstības var sadzīvot.
Ilga Šuplinska Filoloģijas doktore, Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja
2007. gada ortogrāfijas pamatprincipi nosaka, ja cilvēkam ir pieņemamāk lietot “o” ar garuma zīmi vai kā Ziemeļlatgalē viņi vispār nelieto galotnes ar “is”, “ys”, tātad viņi lieto “as” un “es”, tad tas ir pieļaujams konsekventi to ievērojot viena raksta robežās. Ir jāsaprot, ka katra valoda ir attīstībā.
Vēstule skatīta un pretējie viedokļi nupat uzklausīti arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē. Laiku pa laikam sūdzības saņem Valsts valodas centrs, lielākoties gan no vieniem un tiem pašiem aktīvistiem.
Jānis Elksnis Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs
TELEFONINTERVIJA Ar vienu burtu ir daudz labāk un pareizāk apzīmēt divskani, nekā ar diviem burtiem. Latgales kultūras centra izdevniecība ir publicējusi rakstus par latgaliešu valodu no 1994. gada un kopumā līdz 2023. gadam ir publicēti 102 raksti, kuru pamatā bija autoru iebildumi pret tiem, kas gribēja izmainīt Stroda rakstību un, protams, arī krieviskot rakstību.
Dzidra Bruzgule sabiedriski aktīva seniore no Rēzeknes novada
Varakļānu “skūlōtōjs”, “skūlnīks” nekad nebūs “školōtōjs” un “škoļnīks” un vēl vairāk tas “škūluotuojs”. 90% latgaliešu vārdā jau izsenis cīnāmies presē, medijos un Valsts valodas centrā. Pagaidām bez panākumiem.
Māra Mortuzāne-Muravska Valsts valodas centra lingviste
Es arī pati redzu, ka valodā ir nevēlami slāvismi, bet tajā pašā laikā ir arī jāņem tā vēsturiskā situācija vērā. Latviešu literārajā valodā ir veci ģermānismi un attiecīgi Latgales tā vēsturiskā situācija noteica, ka tur ir ienākuši slāvismi, no tās pašas poļu valodas. Latviešu literārajā valodā ir ķirsis, bet latgaliešiem ir vīšņa – neviens nav baltu cilmes vārds. Viens ir ģermānisms, otrs slāvisms. Mums visiem ir jāstrādā pie valodas tīrības, bet tādus vecos slāvismus ārā mest tā kā nevajadzētu.
Tomēr slāvismi vairāk sastopami mutvārdu runā atsevišķās izloksnēs, kas ir dabiskas un tās cenzēt nedrīkst – uzsver Valsts valodas centrā. Nozares speciālisti skaidro: apgalvojums, ka tieši Stroda pareizrakstībai sabiedrībā ir vairāk piekritēju, nav precīzs. Latgales kultūras centra izdevniecībā 33 gadu laikā izdotas aptuveni 600 grāmatas, teju visas tradicionālajā rakstu formā, tādas ir arī atsevišķas slejas laikrakstā “Rēzeknes Vēstis”, savukārt vairums skolu, jaunākās paaudzes literātu un reģiona mediju atbalsta mūsdienu rakstu formu.
Ilga Šuplinska Filoloģijas doktore, Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja
Mūsu lielākie mediji, kas šajā brīdī ir gan “Latgales reģionālā televīzija”, gan Latvijas Radio Latgales studija, “A12”, lakuga.lv, neskaitot sociālo tīklu lietotājus, mēs redzējām, ka tie skaitļi ir simtos tūkstošu, cik daudz grāmatniecībā izdarīts, skolēni no 2000. gada olimpiādē piedalās, kas ir valsts olimpiāde, principā notiek darbība visās jomās.
Kopsēdē rosinājums par jaunāko latgaliešu rakstu valodas normu atcelšanu pieņemts zināšanai un secināts, ka krietni nepieciešamākas Saeimas līmenī pašlaik būtu diskusijas par valsts regulāru atbalstu obligātas latgaliešu rakstu valodas un novadmācības ieviešanai skolu programmās.
Ilga Šuplinska Filoloģijas doktore, Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja
Ideālā variantā novadmācība ar latgaliešu valodu, bet mēs, piemēram, saprotam, ka mazākumtautību skolā, iespējams, tie ir atsevišķi vārdi, bet tā ir latviešu valoda. Tas nozīmē to, ka pirmsskolā, sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā un profesionālajā izglītībā vienu reizi posmā ir 32 stundu kurss latgaliešu valodā vai novadmācībā.
Valts Ernštreits KM pārstāvis, LU Lībiešu institūta direktors, valodnieks
No lībiešu pieredzes varu pateikt ļoti svarīgi un patiesībā vissvarīgākais ir domāt par valodas nākotni un arī ortogrāfijas un valodas jautājumus risināt ar skatu, saprast, kam tā ir vajadzīga šodien un rīt. Vai nav par daudz enerģijas tērēts uz laivas šūpošanu tā vietā, lai to laivu airētu?
Māra Mortuzāne-Muravska Valsts valodas centra lingviste
Kamēr mēs plēšamies līdz asinīm par vienas skaņas rakstību, tikmēr nepietiek laika, lai domātu par būtiskām lietām, kas ir Latgalei svarīgākas, nekā tas, kā mēs pierakstām vienu divskani. Primāri vajadzētu domāt par atbalstu latgaliešu valodai gan skolās, gan mediju telpā un tamlīdzīgi.
Andrejs Svilāns 14. Saeimas deputāts
Kolēģi, rakstiet to divskani “ō” kaut ar trīs svītriņām uz tā “o”, kaut ar trīs “uo” rindā, bet rakstiet! Pats galvenais, vienreiz nonāksim pie secinājuma – mūsu ir pārāk maz, lai mēs nodarbotos viens ar otra apkarošanu. Iesim uz to, lai valoda būtu skolās, lai valoda būtu dzīvajā apritē.
Vēstules iesniedzējiem vēlreiz atgādināts, ka neviens likums neliedz rakstīt arī senajā tradīcijā un neskaidrības turpmāk risināt var Tieslietu ministrijā vai arī tiesas ceļā.