Latvāņi un to apkarošana gadu no gada sagādā arvien lielākas raizes – uzsver Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti. Jau gandrīz piecpadsmit gadus no valsts puses trūkst finansiāla atbalsta situācijas uzraudzībai, kā arī iedzīvotāju cīņai ar šo invazīvo sugu. Lai pievērstu atbildīgo ministriju un sabiedrības vērību samilzušajai problēmai, šopavasar Lielajā talkā desmit pašvaldības un nozares eksperti visā Latvijā aicina sakopt tieši tās teritorijas, kurās aug latvāņi.
Gandrīz 11 000 hektāri – tik lielā platībā visā Latvijā aug Sosnovska latvāņi. Tagad tie vēl nav izdīguši un atrodas zem sniega.
Ausma Sprukte-Kozule LRT žurnāliste Rēzeknes novadā, gan arī šajos apstākļos ļoti labi var saprast, ka vidēji uz vienu mūsu valsts iedzīvotāju ir aptuveni 60 kvadrātmetri teritorijas ar latvāņiem.
Jau vairāk nekā trīsdesmit gadus ar tiem savā īpašumā cīnās bioloģiskā zemnieku saimniecība “Jāņi” Krāslavas novadā. Latvāņi dažādās vietās šeit aug aptuveni ceturtdaļā apsaimniekoto zemju.
Aivars bioloģiskās z/s “Jāņi” saimnieks
TELEFONINTERVIJ Tie latvāņi sēž iekšā aknās! Lielākā problēma jau ir tā, ka, piemēram, es savos laukos kaut kādā veidā cenšos ar latvāņiem cīnīties, apstrādāju zemi un visu pārējo, turpat blakus aiz kāda grāvīša vai vienkārši aiz robežas kaimiņam stāv latvāņu siena, kuri nav pļauti. Tie nogatavojas, izmet sēklas. Tad tur ir vispār veltīga cīņa ar vējdzirnavām. Ar katru gadu to latvāņu paliek nevis mazāk, bet vairāk.
Anna rēzekniete, kopj lauku īpašumu ar latvāņiem
TELEFONINTERVIJA Es kā iebraucu Ezerniekos… Viss aizaudzis. Kur pļauj, kur nepļauj. Es tagad braucu, pļauju. Tur tik daudz latvāņu, ja vasarā atbrauktu pie manis paskatītos, vienas šausmas! Pilns! Es nezinu, ko darīt.
Astra Garkāje VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore
Visvairāk latvāņu ir Vidzemes reģionā un 2. vietā ir Latgales reģions. Lauksaimnieki tiešām strādā un tur latvānis samazinās, bet tajā pašā laikā sāk iet iekšā mežos. Tur, kur ir kaut kādas izciršanas vai tur, kur ir kaut cik gaismiņas, tas latvānis iet krūmājos un mežos iekšā. Tur tās teritorijas palielinās, bet par cik, vai palielinās daudz vai palielinās maz – diemžēl mēs nevaram pateikt.
Pārmaiņām latvāņu izplatībā sekot ir grūti, kopš 2009. gada nav piešķirts finansējums plānveidīgai to pārraudzībai un mērījumu veikšanai. Arī pašvaldību pieredze ir dažāda, kādās godprātīgākie saimnieki saņem īpašuma nodokļa atlaides, savukārt Rēzeknes novadā konkursā var gūt līdzekļus latvāņu apkarošanai piecu gadu garumā, pērn šādu iespēju izmantoja pieci cilvēki, šogad pagaidām saņemts viens pieteikums.
Ruta Sidorova Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides aizsardzības speciāliste
Pirmajā gadā tiek piešķirti 200 eiro par hektāru, otrajā 180, trešajā gadā 160 un atbilstoši arī mazāk un mazāk. Viena persona savā teritorijā, viņam ir apmēram četri hektāri, secināja, ka labākais veids ir tās melnās plēves apklāšana, kad tie latvāņi izsust ļoti ātri, bet tas diemžēl ir diezgan dārgs pasākums.
Astra Garkāje VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore
Mēs katru gadu prasām ministrijai resursus. Mēs redzam, ka ir nepieciešams atbalsts informatīvais, gan arī iedzīvotājiem ir svarīgi un pašvaldībām ir svarīgi, lai mēs uzmērām aktuālās teritorijas. Tad mēs katru gadu resursus prasām, bet līdz šim diemžēl ir kā ir.
Lai vēlreiz atgādinātu atbildīgajām ministrijām par samilzušo problēmu, gan izglītotu un motivētu sabiedrību aktīvāk cīnīties ar latvāņiem, šogad Lielajā talkā desmit pašvaldībās kopā ar ekspertiem notiks mehāniska latvāņu ierobežošana kopīgos pasākumos.
Ruta Sidorova Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides aizsardzības speciāliste
Šajā laika posmā, kad viņi ir tikko izdīguši, ir jārok. Ir arī pļaušana, bet mūsu talkošanas dienā būs rakšana. Ir pagaidām plānotas divas vietas, tas ir Bērzgales pagasts un Ozolaines pagasts. Būs jānāk ar savām lāpstām, atbilstoši būs arī jāģērbjas.
Astra Garkāje VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore
Darba aizsardzībai ir vēlamas garās, vēlams ūdensnecaurlaidīgas bikses, pāri gumijas zābakiem, lai neiekristu nekādas latvāņu daļas tur iekšā. Attiecīgi jānodrošinās, protams, arī ar ūdensnecaurlaidīgiem cimdiem. Ja nu sanāk pieskarties latvāņu sulai, tad to attiecīgo skarto vietu uzreiz noskalot.
Aivars bioloģiskās z/s “Jāņi” saimnieks
TELEFONINTERVIJA Reāla ieguvuma no tā, ka viņi mēģinās rakt, es domāju, ka nebūs. Ja tas ir kaut kur kaut kādā publiskā teritorijā, izraksim kādus piecus, desmit latvāņus, bet vietā izaugs vēl desmit, piecpadsmit. Latvānis – tas ir ļoti sīksts augs. Viņi atjaunojas gan no saknēm un no sēklām, bet sēkla pēc dažādiem avotiem līdz pat septiņiem gadiem zemē saglabā dīgtspēju. Ar kaut kādu mačeti cirst tos nost, lai pilnīgi nebūtu nekāda sakara ar to augsni.
Astra Garkāje VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore
Kopā katrs izdarot kaut vai nedaudz, mēs varam paveikt ļoti daudz! Tāpēc aicinām ikvienu savā teritorijā, vai iet kopā ar kaimiņiem un padarboties pavasarī! Tad jau pēc tam ir vieglāk, var paskatīties, vai latvānis nav atkal izlīdis, atkal padurt un tā pa gabalam, pa gabalam, pa metram atkarot teritorijas latvānim.
Līdz ar Rēzeknes pusi akciju atbalsta arī Augšdaugavas, Kuldīgas, Siguldas, Ventspils un citi novadi. Ja gadījumā Lielās talkas dienā – 22. aprīlī – latvāņi vēl aizvien nebūs izdīguši, to apkarošanas kopīgās aktivitātes pārcels uz vēlāku laiku. Katra pašvaldība par to atsevišķi arī informēs iedzīvotājus.