Lai arī bieži uzsvērts, ka ierakumu sveces Ukrainai vairs nav nepieciešamas, turklāt daļa no tām Latvijā veidotas nepareizi, lielāku vērību jāpievērš arī maskēšanās tīklu pīšanai. Ukrainā karojošie latvieši atzīst, ka tīklu krāsu toņi ir neprecīzi, audumi smagi un mezgli sieti nevietā. Arī Preiļos un citviet konstatētas kļūdas, tādēļ organizēta nodarbība, kur kopā ar ekspertiem apgūts, kā pareizi veidot kvalitatīvus un tieši kara apstākļiem piemērotus maskēšanās tīklus.
Tīklu izveides eksperte Vaira Lejniece fotogrāfa un pētnieka Igora Pliča mājās Preiļos vadīja savu pirmo nodarbību par tīklu pareizu izveidi, jo gan pašas, gan šīs puses vietējo kopienu pieredze ir dažāda, tīkli patiesi reizēm sapīti pavirši un neprecīzi.
Igors Pličs fotogrāfs un pētnieks, “Pliča sāta” saimnieks
Devu tīklus un viņi teica: “Protu, protu, māku, māku, internetā redzēju.” Es naivs būdams savā vecumā uzticējos un beigās, kad saņēmu atpakaļ, es redzu, ka daudzi ir ar brāķi un tīkli nepildīs savu funkciju, jo iepītas ir un iesietas, pat ne iepītas, pat iesietas nepareizas krāsas drāniņas, kas nevis maskē, bet tieši piesaista uzmanību.
Vaira Lejniece maskēšanās tīklu pinēja no Aizkraukles
Tad mēs nodarbojamies ar ravēšanu, bet tas prasa ļoti daudz laika un gribas, lai ātrāk tīkls nonāk pie Ukrainas aizstāvjiem, tāpēc būtu labi, ja uzreiz to darbu dara kvalitatīvi. Nedrīkst būt pogas, rāvējslēdzēji, smagās vīles. Ja ir džinsa audums, tad to ļoti, ļoti plāni vai velveta, kas ir smagāks. Nedrīkst būt spīdumi.
Anita Vjakse Salas sākumskolas direktore
Šobrīd mēs atbraucām palīdzēt sapīt tīklus, arī pamācīties. Bija nedaudz tas atklājums, ka nedaudz ar krāsu varbūt neiekļāvāmies, bet tajā momentā mēs iepriekš arī nedaudz labojām to. Mēs priecājamies, ka mēs varam kaut nedaudz palīdzēt Ukrainai uzvarēt Krieviju.
Inta Upmalas pagasta iedzīvotāja
Tā kopība vienmēr vairo gan spēku, gan ticību, gan cerību tam, ka gala rezultātā viss tomēr būs labi. Ir svarīgi iemācīties jēgpilni to darbu darīt, protams, ja tagad, ja salīdzina, cik šeit skrupulozi tam pieiet, noteikti, ka ir ko pamācīties. – Kas iepriekš bija varbūt tās tādas kļūdiņas, ko bijāt pieļāvuši? – Piemēram, tās vīlītes mēs varbūt ne visur izgriezām vai tos kaut kādus zīmējumus, kas uz maikām ir, T-krekliem.
Elma pasākuma apmeklētāja no Preiļiem
Nezinājām, kā iegriezt to maliņu, kad mēs mezglā sējām, bet tas it kā neder, bet mums mezglā sasieti. Kā pratām, tā arī darījām! Tagad atnācām speciāli, lai pareizi. Es jau piecas dienas nesu visus pārvalkus, visu sagriezām mūsmājās. Paldies Pliča kungam, ka viņš tā organizēja un tiešām tagad ir pieredze. Paldies, paldies!
Pavisam ir vismaz trīs dažādas tīklu veidošanas metodes un lielākoties tās var apgūt sociālo tīklu vidē, kur apkopta gan latviešu tīklu pīšanas kustības “Elīzas”, gan pašu ukraiņu un cittautiešu pieredze.
Vaira Lejniece maskēšanās tīklu pinēja no Aizkraukles
Igaunijā tur vispār, man liekas, kādos 50-60 ciemos visur pin viņi ar caurvīšanas metodi. Mēs pinam – ir lupatiņa ar iegriezumu un vijam cauri mezgliņam un pievelkam. Uzreiz ir astīte, kas dāžādi vējā plīvo. Piemēram, tieši šī te bārkšu tehnika, zinu, latviešu karavīri, kas karo Ukrainas frontē, viņi saka, ka šis ir vislabākais, jo var uzklāt gan šādi, ka tās bārkstis plīvo, gan arī otrādi, ka tās vienkārši piespiežas un tad tas tīkls ir kā pārvalks.
Vislabākais maskēšanās tīklu krāsu paletes priekšā teicējs ir daba – stāsta pinēji, uz to norāda arī karavīri Ukrainā un pieredzējušākie tīklu veidotāji.
Vaira Lejniece maskēšanās tīklu pinēja no Aizkraukles
Ir svarīgi, lai nav tīkls par biezu, jo tīkls nav gobelēns, nav sega, nav pārklājs. Tas ir maskēšanās tīkls caur kuru ir jāredz. Tas, kas ir apakšā, kāds aizstāvis, kareivis – viņam ir jāredz cauri. Tīklam ir jābūt pietiekami vieglam. Kāda tīklu galvenā funkcija ir? Lauzt kontūru. Ļoti svarīgs ir krāsu kods. Šis ir pavasaris. Tātad ir gaišie, dzeltenīgie, brūnie, nedaudz zaļie toņi.
Tīklu veidotāji uzsver: Ukrainas aizstāvjiem palīdzēt efektīvi var tikai ar kvalitatīvu darba rezultātu. Turklāt kara apstākļos cietušajiem ikviena, pat vismazākā palīdzība, ir no svara.
Vaira Lejniece maskēšanās tīklu pinēja no Aizkraukles
Tas ir laiks. Laiks, ko mēs ziedojam un mūsu labās domas. Es, piemēram, katram tīklam dodu vārdu. Man liekas, tas tāds tā kā tāds sargeņģelis, ka papildus emocionāli dodam, gribas, lai gaisma uzvar! Ir pažobelēs, bēniņos, garāžās tīkli. Pat, ja ir ar aļģēm… Man ir bijuši tādi tīkli, kas smaržo pēc pilnīgi svaigas jūras, super! Es ņemu un pinu. Viss noderēs, jo cilvēks jau zem tā neguļ, viņš vienkārši tajā mirklī paslēpjas.
Igors Pličs fotogrāfs un pētnieks, “Pliča sāta” saimnieks
Ko tad mēs tur mazā Latvija lielai Ukrainai varam, jā? Bet tomēr tas ir kā piliens jūrā un tomēr nav sausa vieta. Tā ir nepieciešamība, tāpēc ka mums ir maksimāli, cik mēs spējam, jāpalīdz Ukrainai. Ukraina nes upuri mūsu vietā. Maksā ar dzīvībām, ar infrastruktūru, ar visādiem kara nelabumiem visiem. Tāpēc mums ir maksimāli visiem jāpalīdz un, es vēlos arī izmantot šo iespēju, vēlreiz vērsties pie Preiļu novada cilvēkiem, ka esiet aktīvi, nāciet, ņemiet tīklus. Turpināsim, kamēr Ukraina uzvarēs to velna radījumu, kas ir Krievijas valsts pārvaldes sistēma šobrīd.
Tā kā foto pētnieks un māju saimnieks Igors Pličs nupat saņēma arī Latgaliešu kultūras gada balvu par mūža ieguldījumu, meistarklasē kopā izveidotajam 4×6 metrus lielajam tīklam dots vārds “Boņuks”. Iecerēts, ka praktiskas meistarklases tīklu pīšanā notiks arī citviet Latvijā.