“Pa Pirmā pasaules kara mantojuma pēdām” – šāds nosaukums dots pārrobežu projektam, ko nupat īstenoja tūrisma aģentūras Latvijā Augšdaugavas novadā un Lietuvā Zarasu rajonā. Abu pašvaldību ciemos atvērti jauni muzeji par Pirmā pasaules kara vēsturi, kā arī izveidots kopīgs aptuveni 100 kilometrus garš maršruts, kas ved pa šī kara bunkuriem un karavīru apbedījumu vietām. Projekta galvenā ideja ir attīstīt tūrisma uzņēmējdarbību tieši abu valstu pierobežā, gan veicināt izpratni par kara nežēlību un postu.
Bailes un līdzpārdzīvojums ir tikai dažas no emocijām, ko atspoguļo imitētie ierakumi un bunkui Pirmā pasaules kara muzejā Medumos Augšdaugavas novadā. Muzejs durvis vaļā vēra nupat un tapa divu gadu laikā pārrobežu projektā sadarbojoties ar Lietuvu. Tur arī jau drīz – 17. martā Turmantā būs atklāta līdzīga veida ekspozīcija. Vēsturisku liecību aplūkošana un izzināšana notiek interaktīvi – iesaistot darbībā arī apmeklētājus.
Miropija Petkune Medumu Pirmā pasaules kara muzeja ekskursiju vadītāja, vēstures skolotāja
Paturēt rokās ieročus, izjust un redzēt, kā gāja bojā tie karavīri, izjust to atmosfēru un mēs ceram, ka daži secinās, karš nes tikai postījumus, iznīcināšanu un nāvi. Ja cilvēks aizmirst pēdējo karu, tad sākas jauns karš.
Lai arī vairākos muzejos līdz šim jau ir apkopota informācija par Pirmo pasaules karu un tā sekām, tieši Daugavpils apkaimē un Zarasu rajonā Lietuvā 1916. gadā notika sīvas cīņas, kur krita tūkstošiem karavīru. Tādēļ jaunajā muzejā Medumos vēstīts ne tikai par kopumā pasaulē, bet arī šaipus ierakumos piedzīvotajām šausmām un ikdienu.
Miropija Petkune Medumu Pirmā pasaules kara muzeja ekskursiju vadītāja, vēstures skolotāja
Medumu teritorija bija 1. frontes līnija, visnāvējošākā līnija, dažreiz atstarpe starp vācu un krievu frontes līnijām 300-400 metru attālumā tikai. Līdz ar to Medumu teritorija bija galīgi izpostīta un mūsdienās mēs varam ieraudzīt dažus artefaktus tieši zemē, kas tur guļ jau 100 gadus.
Rolands Gradkovskis Augšdaugavas novada pašvaldības iestādes “TAKA” direktors
Tā frontes līnija gāja aptuveni pa mūsu robežu vismaz šajos pagastos: Sventes, Demenes, Medumu, Ilūkstes un tālāk tā aiziet pa Zarasu rajonu. Bunkuri ir vienlaicīgi gan šeit, gan tur, tie ir visi dažādi, kuri labāk, kuri sliktāk saglabājušies. Lietuvas pusē varbūt nedaudz to ir vairāk, mums nedaudz varbūt mazāk un nedaudz sliktāk tie saglabājušies.
Andris Grīnbergs spectūrisma ceļojumu vadītājs, vēsturnieks un dabas pētnieks
Puse, Sēlijas puse var tieši lepoties ar to 1. Pasaules kara mantojumu, jo, kas ir interesanti, tad šeit tā frontes līnija nostāvēja diezgan ilgstoši. Ja koka nocietinājumi, bunkuri ir vāji saglabājušies, tad šādi betona bunkuri simts gadus stāv un droši vien stāvēs vēl simts.
Lielākoties būves no betona veidoja vācieši un viens no šādiem bunkuriem atrodas burtiski blakus robežai ar Lietuvu ciemā Ēģipte. Pārrobežu projektā arī tas un vēl vairāk nekā desmit citas zemnīcas atjaunotas.
Andris Grīnbergs spectūrisma ceļojumu vadītājs, vēsturnieks un dabas pētnieks
Bunkuru ziņā Sēlija ir īpaša, jo tieši vācu būvētie 1. Pasaules kara bunkuri ir daudzās vietās saglabājušies un katrs no tiem ir nedaudz citādāks. Es teiktu, ka šis ir arī gana interesants varbūt tieši no tāda plānojuma viedokļa, jo šim bunkuram, kā mēs redzam, ir tāda kā lodžijas veida, verandas veida ieeja. Tas ir retums.
Līdz ar Pirmā pasaules kara militārā mantojuma saglabāšanu, iecerēts nodrošināt arī tematiskus ēdināšanas pakalpojumus izveidojot kara lauka virtuvi, radīt ciematos jaunas darbavietas, veicināt interesi par objektiem pierobežā. Turklāt muzeja ekspozīcija atrodas kādreizējās Medumu pamatskolas darbnīcu telpās, kas bija sliktā stāvoklī un nu tām rasta jauna elpa.
Rolands Gradkovskis Augšdaugavas novada pašvaldības iestādes “TAKA” direktors
Viens no galvenajiem mērķiem dotajā projektā ir attīstīt uzņēmējdarbību, piesaistīt tūristus, palīdzēt uzņēmējdarbībai. Kā galvenais ieguvums infrastruktūrā – ir izveidoti divi muzeji Turmantā un Medumos. Šeit gāja tā 1. Pasaules kara “dzīvības un nāves līnija” un atstāja ļoti daudz pēdu zemē, reljefā, mežos, cilvēku atmiņās.
Pa Pirmā pasaules kara pēdām jau drīz varēs doties arī kājām vai ar velosipēdiem, lai aptuveni simts kilometrus garā maršrutā kā Latvijā, tā Lietuvā apskatītu jaunos muzejus, senos bunkurus un karavīru apbedījumu vietas.