Dabas liegums “Lubāna mitrājs” ir lielākais iekšzemes mitrājs Latvijā, lai nodrošinātu lielākā ezera, purvu, meža masīvu un mitrāju aizsardzību ap Lubāna ezeru. Dabas aizsardzības pārvalde vēlējās ievērojami paplašināt tā teritoriju, taču ekonomiskās intereses uzvarējušas, jo saņemtas daudzas zemju īpašnieku un pašvaldību pretenzijas, tāpēc dabas aizsardzības plāni tādā apjomā tomēr netiks īstenoti.
Lai izstrādātu jauno dabas aizsardzības plānu Lubāna mitrājam, kas ir 51 tūkstoti hektāru plašs, bija nepieciešami vairāk nekā divi gadi. Mērķis – saglabāt daudzas īpaši aizsargājamas sugas un biotopus, tostarp bioloģiski vērtīgos zālājus. Nupat noslēgušās plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmes Rēzeknes, Balvu, Madonas, Varakļānu un Gulbenes novados. To laikā secināts, ka iedzīvotāji, gan pašvaldības tam tomēr iebilst. Visvairāk pretenzijas saņemtas no Balvu novada iedzīvotājiem, kur bija paredzēts dabas liegumam iekļaut papildu teritorijas.
Agris Kalnējs z/s “Jaunsiliņi” saimnieks
Apsaimniekojam mēs 200ha zemes. Nodarbojamies pamatā ar graudkopību, tā ir galvenā nozare. Un, palielinoties mitrājam, mums tiek ierobežoti 100ha lauksaimniecības zemes izmantojamās. Līdz ar to saimniecībai lielas grūtības ar kredītu atmaksāšanu. Ja manā kaut kādi 50% ierobežots, bet ir saimniecības, kur 90% zemes, kur vispār ir pilnīgi jābeidz uzreiz nedomājot saimniekošana.
Antons Odumiņš z/s “Mežmalas” saimnieks
Netika neviens vārds pateikts par to, ka tiek iezīmēta jauna teritorija ap 1500ha lielu platību, kura skar apmēram 250 cilvēku īpašumus. Pie mums ir darbnīcas tagad jaunajā plānojumā – kaltes, fermas. Un kā varēs strādāt un saimniekot zemnieku saimniecības, tas nav saprotams.
Aivars Kindzuls z/s “Birznieki” īpašnieks
Te mēs gribam aizstumt projekta ietvaros grāvjus, vēl mitrāku padarīt un rēķinām, ka tur būs vairāk zālāju, ka tur dzīvos kaut kādi ķikuti un kas tur vēl notiks. Nu, tas tādi, jāsaka, sapņi.
Biruta Bogdane Bērzpils pagasta pārvaldes vadītāja
Izdevīgāk ir neapsaimniekot. Nu, labi, mums nodoklis būs jāmaksā tur, kā saka, dubultā, ja mēs neapstrādājam. Mums ieliks to platību nekoptajā, mums būs jāmaksā dubultā nodoklis. Bet, lai neaizaugtu, mēs varbūt brauksim tur, nu, pa diviem gadiem reizi nosmalcināsim šīs pļavas. –Tas tāpat ir vienkāršāk nekā izpildīt visas tās prasības? –Es domāju gan, ka vienkāršāk. Un lētāk!
Par dabas aizsardzības plāna izstrādi netika informēti arī šaipus esošie mežu īpašnieki, kuru īpašumus izmaiņas skar visvairāk, apgalvo īpašnieki un pašvaldība.
Jānis Zelčs meža īpašnieks Bērzpils pagastā
Lielākajai daļai īpašnieku tas ir vienīgais īpašums. Kamēr nav jebkādi ekonomiski aprēķini, cik zaudēs vai iegūs konkrētais cilvēks Bērzpilī un cik iegūs vispār un zaudēs Latvijas tautsaimniecība, vispār nevienu šāda veida projektu nedrīkstētu.
Arī Balvu novada pašvaldība kategoriski iebilst līdz šim piedāvātajam izstrādātajam plānam.
Sergejs Maksimovs Balvu novada domes priekšsēdētājs (Latgales partija)
Man ir grūti pamatot, kāpēc jāiekļauj praktiski pagastu centri un lauksaimniecībai meliorētas zemes. Mēs esam gatavi skatīt, kur, iespējams, tas ir pamatoti, bet nekādā ziņā ne privātos mežos vai arī lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko šobrīd zemnieki apsaimnieko.
Dabas aizsardzības pārvalde kā Lubāna mitrāja dabas aizsardzības plāna pasūtītājs. Tur norāda uz pārmetumiem par nepienācīgu dabas vērtību aizsardzību.
Gita Strode DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore
Šobrīd ir tā, ka valstij ir problēmas ar Natura2000 tīkla pabeigtību. Mums ir aizrādījumi no Eiropas Komisijas puses par to, ka mums netiek nodrošināti pienācīga aizsardzība vairākiem biotopu veidiem. Tajā skaitā tie ir mežu biotopi un tie ir zālāju biotopi.
Tomēr pausto pretenziju dēļ, kas saņemti no zemju īpašniekiem un pašvaldībām, pārvalde secinājusi, ka liegums tomēr netiks veidots.
Gita Strode DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore
Pēc tā, kas jau ir saņemts no zemju īpašniekiem un pašvaldībām, ir skaidri redzams, ka šīs vietas, nu, nav tādas, kur būtu jāpaplašina. Ar visu to, ka tur ir zālāji. Mēģināsim viņus saglabāt caur esošajām lauku atbalsta shēmām. Caur subsīdijām, caur maksājumiem, cik tas ir iespējams, bet neveidojot aizsargājamu teritoriju. Viens ir, jā, šīs te dabas vērtības koncentrācija, lai ir tas pamatojums, bet otrs – mums ir jāskatās arī tomēr kaut kādi sociālekonomiskie faktori.
Tuvāko nedēļu laikā īpaši aizsargājamo teritoriju pašvaldības saņems dabas aizsardzības plāna redakciju pilnveidotu ar iedzīvotāju komentāriem, iebildumiem un priekšlikumiem, uz kuriem būs sniegti skaidrojumi. Tā iepazīšanai un atzinuma sniegšanai tiks dots mēnesis laika. Tikai pēc tam sekos plāna virzīšana uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.