Pirms 95 gadiem 11.februārī Preiļiem tika piešķirtas pilsētas tiesības. Te jau bija izveidojušies rūpniecības uzņēmumi, ievērojami pieauga tirgotavu skaits, liela daļa Preiļu iedzīvotāju nodarbojās ar lauksaimniecību. Šodien daudzas vietas pilsētā ir zudušas vēstures virpuļos un vairs nav atpazīstamas, bet daudz kas atdzimst, modernizējas un mainās līdzi visai pasaulei.
Ziemas bargākajā mēnesī veselas nedēļas garumā Preiļos aizritēja visdažādākie pasākumi, veltīti pilsētas 95.jubilejai. 19.gs.vidū no brīvciema Preiļi pārtop par miestu, kur bijušas 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. 20. gadsimta sākumā te darbojušās trīs skolas, slimnīca, pasts, telegrāfs, spirta dedzinātava, alus darītava, dzirnavas, divas valsts degvīna tirgotavas. Nule Preiļi ir novada centrs.
Ilona Vilcāne Preiļu Vēstures un lietišķā mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos
Preiļi ir attīstījušies nepārtraukti. Jau līdz tam bija jāsasniedz zināms attīstības līmenis, lai varētu pretendēt uz pilsētas statusu. Un arī pēc tam Preiļi ir attīstījušies, neskatoties uz dažādām vēstures peripētijām, dažādām režīma maiņām un tml. Jāsaka gan, ka Preiļu seja ir mainījusies, ļoti mainīja II Pasaules karš, bet visumā Preiļi ir tā diezgan mērķtiecīgi attīstījušies arī par rajona centru, šodien mēs esam novada centrs, novada sirds.
Katrā periodā ir dzīvojuši un strādājuši kādi ievērojami cilvēki, kas attīstījuši šo vietu. Daudzi labprāt atceras, cik ļoti pilsēta ir izmainījusies.
Ārijs Vucāns Preiļu novada domes priekšsēdētājs
Varbūt man bija 3-4 gadiņi, es atceros, kā vecāki mani veda uz tirgu, kā mēs no pilsētas centra gājām uz, toreiz likās, tik tālo pilsētas nomali, un cilvēki plūda kā liela upe uz turieni un, protams, tas ir tā iespiedies atmiņā, cik daudz toreiz bija cilvēku. Ir arī citi notikumi, piemēram, 1986.g.koncets Preiļu estrādē, kur pirmo reizi bija ārzemju tautieši atbraukuši, atmodas pirmās vēsmas.
Atmoda, deviņdesmitie, jaunā tūkstošgade. Laiks pilsētā nestāv uz vietas. Preiļi kļūst slaveni gan ar savu siera ražotni, gan ar Leļļu festivāliem, lielāko pilsētas parku, Legorobotikas čempionātiem, Bērnu Mūzikas un mākslas skolu audzēkņu sniegumu, vīngliemežu audzētavu, metālmākslas galeriju, senlietu kolekciju un mazāko dievnamu Latvijā, porcelāna mākslu, podniecību un amatniecību.
Irēna Kjarkuža TIC konsultante, gide
Preiļos, manuprāt, ir ļoti daudz tādu īpašu lietu, kas nav raksturīga pārējai Latvijai.00:29+02:06 Mēs lepojamies ar savām skolām, mēs lepojamies ar iespējām atpūsties, ar savu KC, ar muzeju, ar dažādajiem tūrisma objektiem.02:16+06:01 Ja runā par nākotni, tad, manuprāt, mēs sekosim visām pasaules tendencēm, digitalizācijai, robotizācijai.06:10
Ārijs Vucāns Preiļu novada domes priekšsēdētājs
Preiļi, protams, kā administratīvais centrs šobrīd iet uz priekšu, neskatoties uz visām grūtībām, nu mums ir līdzi jāvelk arī mūsu lauku teritorijas. Uz priekšu jāskatās tā, ja mēs gribam būt labklājīga pilsēta, tad ir jādomā, ka audzēt mūsu cilvēku ienākumus, tātad fokusam ir jābūt uz ekonomisko attīstību.
Ja arī kādreiz šķiet, ka mazpilsētām Latvijā jāsaskaras ar daudzām grūtībām, tad šobrīd preilēnieši apzinās, ka tieši Preiļu pilsētas miers un stabilitāte ir neaizstājamas vērtības mūsdienu pasaulē, ka katram uzņēmīgam cilvēkam ar idejām te ir atvērtas visas durvis un ka iepriekšējo paaudžu rūpīgi izlolotais pozitīvais pilsētas tēls tāds arī jānodod nākamajām.