wp-maximum-upload-file-size
domain was triggered too early. This is usually an indicator for some code in the plugin or theme running too early. Translations should be loaded at the init
action or later. Please see Debugging in WordPress for more information. (This message was added in version 6.7.0.) in /var/www/vhosts/lrtv.lv/httpdocs/wp-includes/functions.php on line 6114Šis ir pēdējais gads, kad pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi deinstitucionalizācijas projektu īstenošanai. Taču ieviesto sociālo pakalpojumu pieejamība jānodrošina vēl turpmākos piecus gadus.Pašvaldības šādu finansiālo slogu nespēs izturēt, tikmēr Labklājības ministrijā uzsver – ar to bija jārēķinās, uzsākot projektu īstenošanu.
Deinstitucionalizācijas projektu īstenošanā piedalās 115 pašvaldības no visiem Latvijas reģioniem. Astoņu gadu laikā tiem bija pieejami aptuveni 90 miljoni eiro no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tā rezultātā valstī ievērojami paplašināts sociālo pakalpojumu klāsts, tostarp izveidoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri personām ar garīga rakstura traucējumiem, notiek specializētās darbnīcas un tiek sniegti citi pakalpojumi.
Aldis Dūdiņš LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors
Puse bija tā saucamā ERAF nauda jebšu nauda, par ko infrastruktūru var izveidot, remontēt un būvēt no jauna. Un otra puse bija ESF jeb Eiropas Sociālais fonds, kas ir tieši nauda pakalpojumu nodrošināšanai. Runa ir tikai un vienīgi par pašvaldības nodrošinātiem pakalpojumiem. Tas bija likumdošanā jau toreiz noteikts. Un īsti nav nekādas arī indikācijas, kas tas varētu tikt mainīts.
Nākamgad ieviesto pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības fondu finansējuma vairs nebūs un tad izdevumi gulsies uz pašvaldību pleciem. Taču daudzās pašvaldībās naudas trūks jau šogad.
Anna Jegorova Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja
Visos novados, ne tikai Augšdaugavas novadā bija runa par to, ka mums nepietiek to līdzekļu pašvaldībai, lai turpināt deinstitucionalizācijas projektu tālāk, kā viņš bija iesākts, un ka ir nepieciešama valsts palīdzība.
Piemēram, Augšdaugavas novadā DI projekta gaitā ieviesto sociālo pakalpojumu turpināšanai gadā nepieciešami vairāk nekā 600 tūkstoši eiro.
Anna Jegorova Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja
Ja mēs skatāmies, ka pakalpojumi paliek dārgāki, cenas aug un pieprasījums tomēr ir, tad viņi arī var būt dārgāks pats pakalpojums, tad, protams, šī summa augs. Un pašvaldība vienkārši nevar pavilkt uz saviem pleciem to.
Labklājības ministrijā norāda – pašvaldībām bija jārēķinās, ka šogad Eiropas Savienības fondu finansējums beigsies, bet ieviesto sociālo pakalpojumu pieejamība jānodrošina vēl turpmākos piecus gadus, kā to paredz DI projekta nosacījumi.
Aldis Dūdiņš LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors
Kolēģi pašvaldību pusē ļoti labi zināja, ka tā naudas plūsma no Eiropas tādā veidā beigsies un ka ir jāplāno, ka tas ir pašvaldību budžetā jāparedz šis te finansējums. Ja pašvaldība tik tiešām izdomā tā ļoti kategoriski pārtraukt šo te pakalpojumu, nu, tad ir jārēķinās, ka tas struktūrfondu ieguldītais finansējums jāatmaksā atpakaļ.
Šobrīd Labklājības ministrijā rit darbs pie minimālā sociālo pakalpojumu groza izstrādes, kas pašvaldībām būtu atspaids pakalpojumu izdevumu segšanai. Jāpiebilst, ka iepriekšējā valdība to neapstiprināja.
Aldis Dūdiņš LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors
Ieviešot šo te minimālo sociālo pakalpojumu grozu, mēs paredzēsim, ka varētu būt valsts budžeta dotācija pašvaldībām šī te pakalpojuma nodrošināšanai. Un tas būtu šis te netiešais atbalsts. Tam vajag arī Finanšu ministrijas saskaņojumu, kas diemžēl uz šo brīdi vēl nav.
Jau tagad ir skaidrs, ka pašvaldībām turpmāk nāksies savos budžetos atvēlēt vairāk finansējuma sociālajai aizsardzībai.