Būtisku satraukumu aizvadītā septembra sākumā radīja Rāznas ezera krastos un niedrēs masveidā bojā gājušie zuši un ķīši. Tagad beidzot ir atklāts iemesls – tā ir zivju novājinātā imunitāte un arī vīruss! Turklāt zušu herpes vīruss Latvijā konstatēts pirmo reizi.
Šādi kadri Rāznas ezera krastā bija redzami septembra sākumā – bojā daudzi zuši un kīši. Sākotnēji Dabas aizsardzības pārvalde par loģiskāko iemeslu zivju bojāejai minēja skābekļa zemo koncentrāciju ezerā. Pēc vairāku mēnešu pētījumiem nupat saņemti laboratorisko izmeklējumu rezultāti, kuros secināts, ka zivju bojāeju ietekmējuši vairāki faktori, tostarp novājināta imunitāte un vīruss.
Ruta Medne Valsts zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece
Vienam zutim bija baktērija, dažiem bija parazīti, bet tie ir nebūtiski parazīti, nu, kas neizsauc tādu mirstību. Un sadarbībā ar Dānijas institūtu mēs konstatējām šo te zušu herpes vīrusu, kurš pie noteiktiem apstākļiem var izsaukt masveida zivju mirstību. Cilvēkam vīruss nav bīstams, cilvēkam ir cits herpes vīruss.
Zušu herpes vīruss Latvijā konstatēts pirmo reizi – norāda valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki – un noteikt tā ievazāšanas cēloni ir ļoti sarežģīti.
Ruta Medne Valsts zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece
Lai mēs pateiktu, no kurienes, ir lieli pētījumi veicami un droši vien tur ir iespējama kaut kāda izsekojamība par milzu, milzu naudām un milzu, milzu iesaisti starptautiskā līmenī, bet es domāju, ka tas šobrīd nav tas svarīgākais. Mums ir jāsaprot, ka slimību pārnes dažādos veidos – gan ar ūdeni, gan ar zivīm. Un, iespējams, ka šī slimība jau ir ienesta ezerā kaut kādā pagājušajā, aizpagājušajā gadā. Tas nav teikts, ka tikai šogad.
Diāna Selecka DAP Latgales reģ. administrācijas dabas izglītības speciāliste
Ir izpētīts arī, kāda bija situācija ar tiem zušiem, kas tika ielaisti Rāznas ezerā iepriekšējos gados. Tie ir Lietuvas zušu audzētāju Žemelis. Tika pieprasīti visi sertifikāti, kas apliecina, ka tie zuši, kas ienāca Rāznas ezerā, tika ielaisti no Lietuvas, ka tie arī bija veseli, tur nebija problēmas.
Precīzākai un arī ātrākai zušu un ķīšu bojāejas diagnozes noteikšanai traucējošs faktors esot bijis arī vēlais paraugu ievākšanas laiks.
Ruta Medne Valsts zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece
Slimības gadījumā ir tā ļoti specifiski – ja zivis slimo, tad mums ir jāpaņem paraugi tieši no tādām zivīm, kurām ir izteiktas klīniskās pazīmes, slimības pazīmes. Ņēmām to, ko varēja noķert. Ja zivs ir jau nobeigusies un vasaras laikā ir sākusi sadalīties, tātad, viena ietekme ir no šī slimības ierosinātāja, cita ir bioloģiskās sadalīšanās rezultātā notikušās izmaiņas. Diagnostikā nepielieto šādu vecu, puvušu organismu izmeklēšanu, jo tās izmaiņas nav slimībai raksturīgas, tās drīzāk ir pūšanas radītas.
Lai pēc iespējas novērstu šādu masveida zivju bojāeju Rāznas ezerā nākotnē, Dabas aizsardzības pārvalde vērsās arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā ar lūgumu nodrošināt regulārāku ezera ūdens paraugu ievākšanu un kvalitātes monitoringu.
Diāna Selecka DAP Latgales reģ. administrācijas dabas izglītības speciāliste
Diemžēl šis lūgums netika uzklausīts, netiks iekļauts monitoringa programmā. Bet DAP sekos visai situācijai. Pēc mūsu lūguma ir arī izpētīti notekūdeņi, kas tiek novirzīti Rāznas ezerā. Tie nav bijuši pie vainas zušu bojāejai. Tur viss ir kārtībā.
Šobrīd Dabas aizsardzības pārvaldē tiekot lemts par iekārtu iegādi, kas palīdzēs mērīt skābekļa daudzumu. Iespējams, tiks izstrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma, lai varētu saprast, kad tādas situācijas varētu būt arī turpmāk, bet tas prasīs laiku un arī naudu. Ziņot par zivju bojāejas gadījumiem aktīvi aicināti arī iedzīvotāji. Tas atbildīgajām iestādēm palīdzēs agrāk atklāt šādus gadījumus.