Izstādē velk paralēles starp komunismu 21. gadsimtā un rašismu šodien

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 23 janvāra, 2023 🕙 Lasīšanas ilgums: 6 min.

Lauksaimnieks, skolotāja, pārvaldes vadītājs un citu dažādu profesiju pārstāvju likteņstāsti apkopoti izstādē “Komunisms XX gadsimtā = Rašisms XXI gadsimtā”. Tas ir Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūta fotodokumentāls pierādījums par ukraiņu tautas upuriem staļinisma periodā un 2022. gadā. Izstāde šobrīd skatāma dažādās Latvijas vietās, arī Preiļu novada Vārkavas pamatskolā. #SIF_MAF2022

Cilvēku likteņi un dzīvesstāsti par komunisma teroru pret viņiem pašiem, ukraiņu tautu un Ukrainas brīvību – tas viss vēstīts izstādē “Komunisms XX gadsimtā = Rašisms XXI gadsimtā”. Katrs stends apvieno Ukrainas civiliedzīvotāju pieredzi, kas cietuši politisku režīmu dēļ un pavisam tie ir 13 stāsti, kurus apkopojis Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūts.

Ihors Kuļiks Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūta direktors

Mēs ar šo izstādi vēlējāmies pateikt, ka tagadējais rašisms Krievijā radies tieši no komunisma un tieši tādēļ, ka komunisms nebija nosodīts. Mēs sapratām, ka pats vienkāršākais veids, kā sasniegt cilvēku sirdis, tas ir izdarīt tā, lai šī izstāde būtu fotodokumentāla, kur ir mazāk teksta, bet vairāk cilvēku fotogrāfijas, vairāk arhīva dokumentu.

Izstāde ir ceļojoša un tulkota vairākās valodās, arī latviski un atklāta vismaz astoņās Latvijas pilsētās un izglītības iestādēs. Preiļu novadā tā sākotnēji atradās Riebiņos, tad Preiļos, tagad līdz 31. janvārim skatāma Vārkavas pamatskolā, bet pēc tam būs arī Vārkavā pie tautas nama.

Elvīra Āboliņa Vārkavas novadpētniecības muzeja vadītāja

Šo izstādi mēs speciāli paņēmām šajā tieši Barikāžu atceres laikā uz skolu, jo mums arī skolā ir 20. janvārī Barikāžu atceres pasākums, kurā mēs runāsim gan par mūsu latviešu tautas neatkarības cīņām un arī pieminēsim, protams, Ukrainas neatkarības cīņu, jo šobrīd Ukraiņi cīnās ne tikai par savu neatkarību, bet arī par mūsu neatkarību.

Ilona Vilcāne Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Tur tiek vilktas paralēles starp to, kas notika Ukrainā 20. gadsimtā, kā viņi cieta no komunistiskā režīma un, kas notiek šobrīd Ukrainā. Preilieši, vietējie cilvēki vai vispār Latvijas iedzīvotāji var arī vilkt paralēles ar to, kas notika šeit Latvijā, kad notika Padomju okupācija, deportācijas, meža brāļu iznīcināšana un tamlīdzīgi. Tās ir tēmas, kas nav kaut kas ļoti svešs un tāls. Tas ir tas, ko vēl arī šeit cilvēki atceras.

Elvīra Āboliņa Vārkavas novadpētniecības muzeja vadītāja

Man pilnīgi paralēles novilkās ar 1949. gada, 1945. gada un arī 1937. un 1938. gada izsūtīšanu, represijām un man tāda sajūta radās, ka Krievija ir apstājusies savā attīstībā tieši Staļina laikā. Viņiem ir tās pašas metodes, viņi nedomā uz priekšu, viņi neattīstās. Man liekas, viņi ir tādā iekrituši tajā Staļina laikā.

Galvenā izstādes ideja ir parādīt, ka genocīds pret ukraiņiem notiek vismaz simts gadu garumā un to, ko savulaik neizdarīja komunisti, tagad ar tikpat asiņainām un bezjēdzīgi necilvēcīgām metodēm turpina rašisti.

Elvīra Āboliņa Vārkavas novadpētniecības muzeja vadītāja

Viņiem tas ir režīms, tāda politika visu inteliģenci, visu to, kas attīstās, likvidēt, iznīcināt. Kurš nepiekrīt tai varai, kā viņi dara, ir vienalga, vai tu skolotājs vai zemnieks, vai sieviete, kura gaida bērnu, viņiem ir gluži vienalga.

Izstādi noslēdz simbolisks stends par kundzi, kas bija māksliniece un represijas piedzīvoja Padomju gados, gan arī 2022. gada pavasarī okupētajā Bučā pie Kijivas.

Ilona Vilcāne Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Mani personīgi visvairāk uzrunāja tie stāsti par tiem lauksaimniekiem. Tas stāsts par to kombaina vadītāju, ka ir tie lauki, kas ir mīnēti un, ka cilvēks mēģina dabūt pārtiku un iet bojā. Tur ir fotogrāfijas. Nav parādīts tikai tā, ka re kur mums ir upuris, viņš ir tikai upuris. Nē, tur ir stāstīts, kas viņš bija pirms tam, kāpēc viņš bija svarīgs. Katrs cilvēks ir svarīgs.

Elvīra Āboliņa Vārkavas novadpētniecības muzeja vadītāja

Ir jāinformē sabiedrību un, es uzskatu, ka ir jārunā gan bibliotēkām, gan muzejiem, gan skolās, gan arī iedzīvotāju vidū par šīm tēmām. Mums ir ļoti svarīgi atbalstīt Ukrainu, arī Vārkavas puses cilvēki atbalstījuši gan ar precēm, gan ar uztura precēm, gan arī ar zeķēm un cimdiem, arī ar svecēm. Ļoti, ļoti daudzi cilvēki pārdzīvo ukraiņu tautai līdzi jūt

Ihors Kuļiks Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūta direktors

Izstāde “Komunisms=Rašisms” bija izstādīta Ukrainā un visās trīs Baltijas valstīs – Lietuvā, Latvijā, Igaunijā. Šogad plānojam to atvērt vēl ārpus Ukrainas, cerams Gruzijā, Čehijā, Amerikas Savienotajās valstīs. Mēs gribējām pateikt, ka genocīds pret dažādām nacionalitātēm, latviešiem, no vienas puses Padomju Savienībā, bet no otras puses tagad var atkārtoties, ja Putinu un visu Krieviju neapturēs.

Ir ieceres, ka izstāde būs skatāma arī Vācijā un šobrīd rit tās tulkošana arī franču un zviedru valodās. Tāpat to var apskatīt bukletu veidā, gan elektroniski Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūta mājaslapā.

Dalies:

Notika pirmais galda spēles “Čipierkstneits” čempionāts

Zušu un ķīšu bojāeju Rāznas ezerā izraisījis vīruss un vāja imunitāte

Līdzīgi raksti