Šķipsniņa zināšanu un sajūtu par latgalisko – tā var raksturot jaunajā galda spēlē latgaliešu valodā iekļautās vērtības par Latgales kultūru, vēsturi un ģeogrāfiju. Spēles atklāšanas pasākumā Balvu novada Rekovā kopā sanāca apkārtējo skolu komandas un piedalījās pirmajā šīs spēles čempionātā. Turklāt tas ieskandināja arī šī gada pasākumus, kas būs veltīti bērnu dzejoļu autora un novadpētnieka Ontona Slišāna piemiņai un 75. jubilejai.
“Čipierkstneits” jeb četros pirkstos paņemams lielums – tā dēvē jauno galda spēli latgaliešu valodā, kuras autore ir filoloģe un dizainere Jolanta Keiša. Viņa nāk no Balvu novada un tieši šeit organizēts arī pirmais šīs spēles čempionāts. Spēles nosaukums aizgūts no dzejnieka Ontona Slišāna daiļrades.
Jolanta Keiša galda spēles “Čipierkstneits” autore
“Čipierkstneiti” no manis līdzīgi kā arī Ontona Slišāna grāmatā nozīmes ir līdzīgas, ka tas ir gabaliņš Latgales un es to saucu par savu devumu Latgalei un to, ko mēs ikviens varam paņemt no šīs spēles, izspēlējot, ir tās zināšanas un arī tā Latgales sajūta. Veicināt latgaliešu valodas lietojumu jauniešu starpā, kā arī veicināt tās lietojumu ģimenēs.
Edīte Husare Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” vadītāja
Lai spēlē gan latgalieši, gan tie, kuri nedzīvo Latgalē un nedaudz vairāk uzzina, cik jau tur sanāks viena vakara gaitā vai vienā spēles reizē, bet kaut nedaudz vairāk uzzinās latgaliski.
“Čipierkstneiša” čempionātā piedalījās Balvu novada skolu, kā arī Ciblas vidusskolas skolēni, kas apgūst novadmācību un latgaliešu rakstu valodu, gan Latgalē populāru personību komanda. Spēles gaitā viņi pildīja atjautības uzdevumus un atbildēja uz jautājumiem par Latgales vērtībām kultūrā, dabā, vēsturē, sportā un citur.
Andris Astratovs Baltinavas vidusskolas 9. klases skolēns
Mums tika viens tāds jautājums, piemēram, kā saīsina vārdus Latgalē. Piemēram, bija “Gene” un vajadzēja pateikt, no kāda vārda saīsināts. Labi, ka mana tēva māte bija Genoveva, tāpēc es zinu, kāds bija tas saīsinājums.
Jēkabs Slišāns Baltinavas vidusskolas 6. klases skolēns
Bija par Latgales kongresu jautājums, bija arī par latgaliešu vārdiem, piemēram, bija arī tāds jautājums: “Ko tu saki, kad satiec cilvēku?” Tas bija viens no vieglākajiem. – Ko tad ir jāsaka? – Vasals!
Jolanta Keiša galda spēles “Čipierkstneits” autore
Fakti gan no kultūras, par mūziku, par režisoriem, kas mums ir vislielākie, un par rakstniekiem un vispār valodniecības termini dažādi un vēstures. Arī ģeogrāfiski par ezeriem, cik kurš ir liels vai dziļš. Ļoti dažādi jaunieši sanākuši kopā, kuri iet, mēģina, spēlē un, cik zina, tik atbild uz jautājumiem. Ja nezina, tad noteikti iemācās kaut ko jaunu.
Spēles čempionāta organizatori uzsver, ka šobrīd jo īpaši svarīgi ir pievērst lielāku vērību tieši dzimtās valodas apguvei un spēle kopā ar ģimeni un domubiedriem ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā uzrunāt bērnus un jauniešus.
Edīte Husare Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” vadītāja
Mūsdienās ir grūti arī latgaliešu valodai, pat jau latviešu valodai konkurēt ar angļu valodu un citām lielajām pasaules valodām. Runāt mēs runājam, bet ar lasīšanu, rakstīšanu grūtāk mums iet, te ir tā iespēja vismaz arī skaļi kaut ko palasīt latgaliski arī ir tāds brīnišķīgs mēles treniņš. Šeit vismaz, jā, ka vismaz reizi dzīvē bērns, kas izaugs, varēs teikt, ka: “Jā, es esmu kaut ko lasījis latgaliski, kaut vai vienu jautājumu spēlē.”
Andris Astratovs Baltinavas vidusskolas 9. klases skolēns
Man klasē ir divi cilvēki, kas no Upītes nāk, viņiem ar latgaliešu valodu labi, bet pārējiem neesmu tā dzirdējis, ka viņi ar vecākiem runātu. Man kā mājās jārunā latgaliski, es saprotu visu, kas un, kā ir. Svarīgi latgaliešu valodu atkārtot, tos vārdus. Es gribētu, lai vairāk latgaliešu tieši spēļu būtu. Es par to tikai PAR būtu.
“Čipierkstneiša” čempionāts ir arī pirmais pasākums, kas šogad simboliski veltīts bērnu dzejoļu autora un folkloras pētnieka Ontona Slišāna piemiņai. Viņa 75. jubilejas aktivitātes visā Latgalē noslēgsies 28. decembrī, kad rakstnieks būtu svinējis savu dzimšanas dienu. Spēles izveidē Jolantai Keišai palīdēja biedrības “Upītes jauniešu folkloras kopa” un latgaliešu kultūras kustība “Volūda”. Savukārt čempionātā noslēgumā uz Rekovas Kultūras centra skatuves kāpa un ar koncertu uzstājās latgaliešu hip-hop māksliniece Ūga.