Ko mēs varam darīt lietas labā, lai Latvijas otrā lielākā pilsēta un Latgale kā reģions vairs neizraisītu izbrīnu pēc vēlēšanu rezultātiem, un būtu lojāla valstij un Eiropas vērtībām? Šādu jautājumu Daugavpils iedzīvotājiem uzdod jauniete Vladislava Romanova. Nupat sociālajos tīklos viņa publicēja savu pirmo dokumentālo filmu par Daugavpils krievvalodīgo vidi, propagandas sekām, karu Ukrainā, investīcijām, kas pilsētai iet secen un citiem ar to saistītiem tematiem.
“Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” – šāds nosaukums dots dokumentālajai filmai, kuras autore ir Vladislava Romanova. Jauniete dzimusi un augusi Daugavpilī, viņai ir žurnālistes izglītība, tagad strādā par radošo direktori reklāmas aģentūrā Rīgā.
Video no filmas “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?”
Vladislava Romanova dokumentālās filmas autore
– Cik ilgi var sludināt ideju, ka Padomju Savienībā bija labi? – Vai ir nedaudz tāda bezizejas sajūta? – Jā. – Pirms neilga laika Twitter palūdzu paturpināt frāzi “Daugavpils ir… ” Saņēmu ļoti daudz un dažādas atbildes. “Pilsēta, kurā es šobrīd nevēlētos atrasties.”, “Latvijas kauna traips!”, “Krievija.”, “Mazā Maskava.”
Tieši došanās uz galvaspilsētu Vladislavu mudināja vairāk domāt par to, kāda ir viņas dzimtā pilsēta, Latgales reģions kopumā un tā izaicinājumi.
Vladislava Romanova dokumentālās filmas autore
Tajā brīdī, kad es aizbraucu no Daugavpils prom uz Rīgu, tad man likās, ka nu viss, aizmirsīšu šo pilsētu kā traku murgu. Īsti man tā pilsēta nelikās pievilcīga. Sākoties karam Ukrainā es pamanīju, cik ļoti mēs visi esam līdzatbildīgi par to, kas notiek Daugavpilī.
Inga Belousa Daugavpils cietokšņa aktīviste, biedrības “Cita Daugavpils” pārstāve
Ļoti bieži strādājot Rīgā, tiekoties ar kolēģiem no citām pilsētām, saprotu, ka par Daugavpili detaļās šie visi stāsti zināmi nav. Vlada pati ir lielisks piemērs ar to, ka viņa ir nevis drosmīga, maza meitene, kura ir izdomājusi paspēlēties, bet, pirmkārt, viņa ir profesionāla, digitāla profesionāle. Ja mēs šos jauniešu stāstus sākam gan stāstīt, gan ieklausīties tajos, mēs varam atrast pilsētai pavisam citas elpas un citus skatupunktus un padarīt pilsētu tādu, lai mēs paši priecātos te dzīvot un jaunie ļaudis neaizbrauktu citur laimi meklēt.
Kritiski vērtēt ikvienu situāciju un informāciju, kā arī būt pilsoniski aktīviem dokumentālajā stāstā aicina biedrības “Cita Daugavpils” pārstāvji un jaunieši. Viņi strādāja pie tā, lai pilsēta 2027. gadā kļūtu par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tomēr neveiksmīgi.
Jorens Dobkevičs biedrības “New East” direktors
Tad nāca žūrijas atskaite un tur bija tik ļoti atklātas frāzes par to, ka esam tuvu Krievijai. Ļoti žēl, ka reģions Eiropas tālākajā austrumu pierobežā cenšas pierādīt, ka tā ir daļa no Eiropas, bet atkal zaudē. Ir tāds joks Daugavpilī, dzelzs priekškars nokrita ne Paterniekos, pat ne Buračkos, bet kaut kur aiz Līvāniem.
Dokumentālais stāsts ir aptuveni 40 minūtes garš un tajā vēl iekļauti temati par karu Ukrainā, Latvijai nelojālu pašvaldības varu, Krievijas mediju propagandu, pārēju uz mācībā skolās tikai latviešu valodā un citas. Galvenais autores un dalībnieku secinājums: pievērst vērību tam un meklēt risinājumus vajadzēja jau uzreiz atgūstot neatkarību, bet šobrīd svarīga sadarbība starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām.
Diāna Soldāne biedrības “Cita Daugavpils” pārstāve
Ir ļoti būtiski sākt skaļi runāt, jo ir ļoti būtiski veicināt to, ka iedzīvotāji saprot, ka viņiem ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanā. Vienmēr var gribēt valsts atbalstu, vienmēr var gribēt uzmanību, bet, ja mēs paši nedarīsim, ja mēs paši nekustināsim lietas, ja mēs paši neiesim uz priekšu un nemēģināsim veidot savu pilsētu citādāku, tad nekas nemainīsies.
Vladislava Romanova dokumentālās filmas autore
Diemžēl šobrīd, man liekas, neiespējami, kamēr nesāks kaut ko darīt un neiejauksies iekšā cilvēki, politiķi, kas dzīvo ārpus Daugavpils un ārpus reģiona kā tāda. Daugavpils ir vispār tāda kontrastu pilsēta, kur vieni dara un ne no viena neko neprasa. Tad ir tā otra cilvēku kategorija, kas neko nedara. Es viņus saucu par tādiem bļāvējiem.
Filmā savu attieksmi Vladislava Romanova pauž ar dažādu māksliniecisku elementu palīdzību, piemēram, titros komiski pierakstīts Krievijas prezidenta uzvārds. Tāpat viņa aicina pievērst lielāku vērību iedzīvotāju noskaņai un viedokļiem par ģeopolitiskiem jautājumiem visā Latvijā.
Vladislava Romanova dokumentālās filmas autore
Tā saucamā vate – tā nav tikai Daugavpils problēma. Noteikti! Diemžēl… Vienkārši Daugavpilī tas ir viskoncentrētāk, jo Daugavpilī ir lielāka krievvalodīgo vide. Tas nav atkarīgs no tā, vai mēs esam galvaspilsētā vai mēs esam Liepājā. Un runājot par Rīgu mēs arī redzējām gan protestus pie Okupācijas pieminekļa, mēs arī redzējām, cik daudz cilvēki katru gadu apmeklē 9. maija pasākumus.
Dokumentālā filma “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” publicēta sociālo tīklu vietnē Youtube speciāli tam izveidotā lapā un diennakts laikā tās skatījumu skaits sasniedzis aptuveni 3000. Filmas izveidei sponsoru nav, tā ir jaunietes un viņas līdzcilvēku pašas iniciatīva.