Pēc strauji mainīgajiem laikapstākļiem, kuru rezultātā nokusa vairākus desmitus centimetrus bieza sniega sega, daudzās ūdenstilpēs strauji auga ūdens līmenis. Visplašāk plūdi šobrīd skāruši teritorijas Ogrē un Pļaviņās, taču tie nav gājuši secen arī Latgalei. Piemēram, Ludzas novadā applūduši piemāju dārzi un pagrabi Martišu ciemā, bet Līvānos kritiskā stāvoklī ir vairāki autoceļi. Kā pašvaldības, tā iedzīvotāji sūkstās: vairumā gadījumu vainojams meliorācijas sistēmu stāvoklis.
Virs zemes tā aka ir apmēram 90 centimetri, nepilns metrs virs zemes. Un neredz aku!
Eleonora Obrumāne mūs burtiski ved pāri savam piemājas saimniecības “Lejsala” dārzam Isnaudas pagasta Martišu ciemā. Nesen to ieskāva ūdens, bet nu tas pārvērties par slidotavu līdz pašam mājas slieksnim.
Eleonora Obrumāne piemājas saimniecības “Lejsala” saimniece
Zem šīs slidotavas ir gan zemeņu stādi, rozes, dažādi citi kultūraugi. Visi ciemata ūdeņi saskrēja uz manas zemes. 00:40 + 00:48 Bija lieli pali, tagad liels ledus. Zem mājas nav pagraba, nekā, bet esmu pārliecināta, ka ūdens ir iesūcies arī starp pamatiem.
Ludzas novadā šī pagaidām ir vienīgā apdzīvotā teritorija, kas nokūstot lielam sniega daudzumam, applūdusi, turklāt tik plašā mērogā ūdens šeit uzkrājies pirmo reizi.
Eleonora Obrumāne piemājas saimniecības “Lejsala” saimniece
Šur tur pie mājām ir applūdušas pļavas, ir applūduši… augstākajās vietās kaimiņi sūknē pagrabus ārā, kur 40 gadu laikā nekad ūdens pagrabā nebija. Man kaimiņiene Savicka, ļoti pārdzīvo. Viņa teica tas ir viņas mūžā vispār pirmais gadījums tāds.
Kopumā gan pašvaldība uzsver, ka situācija nav kritiska. Vairāk ūdens līmenis ir paaugstinājies Līvānos, kur plūdi skāruši arī vairākus ceļu posmus, Ludzas apkārtnē zaudējumi nav tik lieli.
Valdis Maslovskis Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Vienā vietā zinu, ka ir nedaudz tāds kā ceļa posms, tur ir ceļš, kas aiziet tikai uz vienu viensētu. Cilvēki ir zvanījuši arī no Isnaudas pagasta, no Martišiem saistībā ar to, ka pagrabā jau ūdens gāja. Esam apsekojuši attiecīgās dažas savas teritorijas. Mēs katru dienu monitorējam situāciju sazinoties ar pagastu pārvalžu vadītājiem.
Tāpat ir pieejams krīzes pabalsts un plūdu gadījumā, neskatoties uz ģimenes ienākumiem, mājas īpašnieks var saņemt kompensāciju 500 eiro apmērā. Iespēju robežās līdz šim tīrīti arī pašvaldības koplietošanas grāvji un kolektori. Speciālisti cer, ka krīzes atbalstu iedzīvotāji arī izmantos meliorācijas sakārtošanai savos īpašumos. Cita veida finansējuma privātām meliorācijām nav arī valstiskā līmenī.
Valdis Maslovskis Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Jāatzīst, ka tā kā meliorācijas sistēmas ir vairāk nekā trīsdesmit gadus atdotas privātīpašumos, skaidrs, ka mēs nevaram nokontrolēt un neviens nezina, cik kurš cilvēks savā zemē ir ko tīrījis. To jautājums varbūt būtu jārisina valstiski un pavisam savādāk, tāpēc ka, būsim atklāti, cik cilvēki ir kārtojuši savas meliorācijas pie sevis mājās, kamēr nav bijušas problēmas? Es domāju, ka praktiski 2/3/5 %.
Eleonora Obrumāne piemājas saimniecības “Lejsala” saimniece
Es neteikšu, ka tās mēs ļoti pratām tīrīt vai vēl kaut ko. Saknes jau jāmeklē kaut kur iepriekš, kaut kur iepriekš jāmeklē. Kaut ko būs ātri jādomā pavasarī, kāda aizsargsistēma, kāds grāvis gar pašu dārza malu, gar māju būs jāizrok. Mēs šķendējamies par valdību, par vēl kaut kādām lietām, un par darbu, par naudām, par visu, bet dabu mēs pat nolamāt nevaram! Mēs varam vienīgi nopriecāties, pieņemt to, kāda tā ir.
Kopā ar iedzīvotājiem meklēt risinājumus meliorācijas sistēmu sakārtošanai apņēmušies arī Ludzas novada speciālisti, kas pavasarī dosies izbraukumā un pārbaudīs akas arī prīvātīpašumos.