Ziemas sezonā rit aktīvākais priežu un egļu čiekuru ievākšanas laiks, kas pēc tam tiek nogādāti vienā no čiekurkaltēm – Jaunkalsnavā, Vijciemā vai Rendā. Čiekurkaltē sākas garais ceļš no čiekura līdz sēklai, sākot ar čiekuru žāvēšanu, līdz tie atveras, beidzot ar iegūto sēkliņu attīrīšanu glabāšanai sēklu noliktavā.
Kalsnavas čiekurkalte Madonas novadā ir uzņēmuma “Latvijas valsts meži” struktūrvienības “Sēklas un stādi” modernākā un jaudīgākā čiekurkalte. Līdztekus tai novembris, decembris un janvāris ir ražīgākais darba laiks arī čiekurkaltē Rendā un Vijciemā, kur pamatā kalte tiek darbināta, lai ēku saglabātu kā muzeju.
Jānis Auziņš LVM Kalsnavas sēklkopības iecirkņa vadītājs
Čiekurkaltē notiek sēklu iegūšana no čiekuriem. Parasti priede, egle, arī mazliet lapegle. Šobrīd ir salasīti jau priežu čiekuri. Un te var redzēt viņiem tagad uzbērts kopā ar skujām. Šī mašīna ir rullīšu šķirotājs, tīrītājs, kur nobirst skujas, un galā pieliktas kastes, kurā mēs uzmērām, čiekuru vairumu. Parasti egle ir retāk. Bet ir bijuši gadi, kad mums nebija vairāk kā desmit gadus egļu raža. Tā, ka pamatā ir priežu čiekuri. Bet ir bijuši gadi, kopš es strādāju tagad jau vairāk kā 20 gadus, kad kādas divas reizes ir bijis, kad gandrīz arī priežu čiekuru nav.
Uz Kalsnavas čiekurkalti lielākoties tiek vesti priežu un egļu čiekuri no Latgales un Vidzemes. Tikai nelielos apjomos šeit tiek iegūtas sēklas arī no Zemgalē ievāktiem čiekuriem.
Jānis Auziņš LVM Kalsnavas sēklkopības iecirkņa vadītājs
Mūsdienās čiekurkalti saprot, ka tas ir žāvējamais skapis. Senos laikos bija kaut kādas varbūt paštaisītas ierīces, kur kurināja un, nu, līdzīgi kaut kā savādā žāvēja čiekurus. Bet tagad praktiski pasaulē pielieto skapjus. Vai nu viņš ir ar lielākām kastēm, vai mazākām.
Kā pastāsta Kalsnavas sēklkopības iecirkņa vadītājs Jānis Auziņš, lai čiekurs atvērtos un no tā varētu iegūt sēklas, piemēram, priežu čiekuriem elektriskā žāvētavā jāpavada aptuveni divas diennaktis, eglei – mazāk.
Jānis Auziņš LVM Kalsnavas sēklkopības iecirkņa vadītājs
Egli ļoti ātri, varētu pat diennaktī izžāvēt divas kaltes. Sākumā liek kādi 30 grādi, kādas pāris stundas, sevišķi, ja čiekuri ir tikko svaigi un viņi ir mitri, tad labāk mazliet zemākā temperatūrā, kādas stundas viņu uzsildīt. Un pēc tam priedi var žāvēt līdz 50 grādiem, bet var arī nelikt tik daudz.
Kad čiekuri atvērušies, garais sēklu iegūšanas process nebeidzas. Tās ir jāatspārno, tam seko sēkliņu attīrīšana no gružiem, gan šķirošana dažādās iekārtās.
Dzintra Paegle LVM Kalsnavas sēklkopības iecirkņa vadītāja vietniece
Zviedru iekārtas, ar kurām mēs tās sēklas iztīrām, ko mēs iegūstam no čiekuriem, izžāvējot. Šeit ir viss, lai mēs dabūtu tīras sēklas, un katrai mašīnai ir savs uzdevums.
Pēc sēkliņu attīrīšanas un to izpētes tās tiek glabātas sēklu noliktavā īpaši pielāgotos apstākļos.
Dzintra Paegle LVM Kalsnavas sēklkopības iecirkņa vadītāja vietniece
Mēs fasējam viņas šajās plastmasas kannās. Viņas ir dažāda izmēra, skatoties, cik liela partija. Lielajā kannā 12kg var iebērt. Un katrai kannai virsū izcelsmes, no kurienes tās sēklas ir savāktas. Un katrai partijai ir numurs savs, pēc kura var atrast. Ir atšķirība zonām, kur var ko stādīt, tāpēc mums tas no selekcijas viedokļa ir jābūt visam atsevišķi, nedrīkstam mēs tā jaukt visas kopā. Un glabājas pie -5grādiem. Un glabājas pat 20 gadus, un dīdzība nemainās. Kannām ir blīve cieši aiztaisīta, lai nav mitrums, netiek klāt.
Šobrīd Kalsnavas čiekurkaltes sēklu saldētavās glabājas aptuveni četras tonnas priežu sēklu, līdzīgā daudzumā ir arī egļu sēklas, kas nodrošina sēklu rezervi vairākiem gadiem uz priekšu. Daudz mazākā apjomā ir lapegles un bērzu sēklas. Kā norāda Kalsnavas čiekurkaltē, Latvijā trūkst speciāli ierīkotu plantāciju, kur ievākt šo koku sēklas.