Pieejamība medikamentiem ir nožēlojamā līmenī – tā ģimenes ārsti reģionos, norādot, ka šāda situācija ir brīdī, kad visā valstī plosās gripa un citas saslimšanas. Turklāt mediķiem, piemeklējot zāles, nav pārliecības, ka tās aptiekā būs. Taču, piemēram, gripa jāārstē uzreiz, gaidīt nevar. Arī pacienti satraukti, ka ārsta izrakstīto medikamentu nav.
Latvijas aptiekās atzīst – atsevišķu antibiotiku un medikamentu saaukstēšanās un gripas ārstēšanai trūkums ir. Pacienti Rēzeknē apgalvo, ka atrast un iegādāties medikamentus, ko viņiem izrakstījis ārsts, nereti ir īsts pārbaudījums.
Marija rēzekniete
Šodien mammai pirku, viņa ir diabētiķe un vajag cukura līmeni bieži mērīt, es biju mazajā Rimi aptiekā, viņiem vispār nav tādu lietu. Tad man mazbērni nesen slimoja un tagad vēl slimo, arī mēs ilgi braukājām, meklējām medikamentus. Mums pat ārsts pateica – brauciet uz mazām aptiekām, jo lielajās vienkārši nav! –Un kā jūs izejat no situācijas? —Nu, tā arī meklēju, kur, kas.
Elizabete rēzekniete
–Izraksta daktere tādu, bet aptiekās dod pavisam citādas zāles. Saka, vot, vajag šitās ņemt. Nu, es neņemu! Priekš kam! —Neņemat? —Nē! —Kā tad jūs ārstējaties? —Nu, neko, es eju atkal pie ģimenes ārsta.
Elza rēzekniete
Es nopirku to lētāko, bet tas man neder! Man vajag tieši to, ko es dzeru. Man tas jāmet ir miskastē.
Arvien biežāk ģimenes ārstiem nākas meklēt piemērotāko risinājumu un ierastos vai pacientiem iepriekš izrakstītos medikamentus aizvietot ar citiem. Situācija esot nopietna, jo īpaši tāpēc, ka šobrīd ir augsta saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu slimībām.
Līga Kozlovska Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente
Patreiz pieejamība ar zālēm ir vienkārši es pat neteikšu nožēlojama, bet kaut kas netipisks, drausmīgs īstenībā sezonas laikā. Piemēram, jau apstiprinātu gripu mums jāārstē jau pirmajās stundās, pirmajās trīs diennaktīs, nu, jāsaka, pēc rekomendācijām. Tas ir tas periods, kad šīs zāles īstenībā iedarbojas. Bet mums, ja jāgaida tās gandrīz nedēļu vai vispār viņas nav, tas nozīmē – jāārstē ar simptomātiskajiem līdzekļiem. Un kā Dieviņš lems, tā būs.
Veselības ministrijā un Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijā gan norāda, ka ažiotāžai par medikamentu trūkumu neesot pamata. Ar zāļu piegādes pārtraukumiem nākas saskarties jau vairākus gadus, turklāt Latvija nav vienīgā valsts, kur šāda problēma pastāv. To esot veicinājušas gan ražošanas izmaksas, gan kovida pandēmija, gan karadarbība Ukrainā.
Kristīne Jučkoviča Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore
Mēs nevaram runāt par tādām konkrētām vienām zālēm, kuras trūkst visu laiku, mēs vairāk runājam par tādiem kā pārrāvumiem, tad atkal piegādēm, tad atkal pārrāvumiem.
Ierobežotās iespējas saņemt nepieciešamos medikamentus dēļ ir jūtama arī iedzīvotāju negatīvā attieksme.
Kristīne Jučkoviča Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore
Protams, nevar izvairīties arī no kādiem varbūt asumiem un nesaprašanām. Bet tas, ko es aicinu, tā vienmēr vispirms ir saruna aptiekā ar farmaceitu, tātad, vai ir iespējams šo aizvietot vai ārsts ir izrakstījis to, kas ir aizvietojams un kas aptiekā varbūt ir dabūjams. Ja šāda situācija nav iespējama, tad, protams, ir lūgums vērsties atpakaļ pie ārsta.
Tieši šādu situāciju dēļ un tāpēc, ka šobrīd slimo ļoti daudzi, ģimenes ārstu prakses ir pārslogotas. Viņi cer, ka Veselības ministrija un Saeima vērsīs lielāku uzmanību zāļu trūkumam Latvijā, virzot to kā vienu no galvenajiem skatāmajiem jautājumiem jau nākamotrdien.