Lietusgāzes, atkusnis, sniegputeņi un sals – tik dažādi laika apstākļi janvārī vienas nedēļas laikā nav novēroti jau vairākus gadus un tas rada bažas lauksaimniekiem. Laukos Latgalē krājas liels ūdens daudzums un mijoties ar kailsalu tas var nodarīt postu ziemājiem. Viens no veidiem, kā situāciju uzlabot, ir meliorācijas sakārtošana. Tomēr nākamajā plānošanas periodā finansējums, turklāt nelielā apjomā, paredzēts tikai to sistēmu uzlabošanai, kas pieder valstij, nevis privātīpašniekiem.
Pārplūduši koplietošanas grāvji, lielas peļķes lauku vidū un pārāk mitra augsne – tās ir tikai dažas no sekām, kas radušās nokūstot vairāk nekā 30 centimetrus biezai sniega segai. Tam uzreiz sekoja lietusgāzes, tad atkal sals un mazliet sniegs – tik strauja mainība, turklāt ne vien šonedēļ, bet arī ziemas sākumā Latgalē raisa bažas par ziemājiem.
Vasīlijs Rasimenoks lauksaimnieks Ludzas novadā
Nav labi ziemājiem. Nav labi, ka nesasala zeme uzreiz. Uz slapjās zemes uzsniga sniegs un liela kārta. Ziemāji tur suta, viņi patērēja savus cukurus, ko viņi sagādājuši ziemai. Ir cerības, ka pārziemos. – Tas mitrums, kas no augšas bija, atkusnis, tas ir kaut kā ietekmējis? – Tur tajās slapjajās vietās, kur peļķes, tur, jā, tur, protams, pazudīs.
Mārtiņš Trons biedrības “Zemnieku Saeima” valdes loceklis
Nedēļas laikā zemē ir iesūkušies un kaut kur tālāk par meliorācijas sistēmām aizgājuši aptuveni 500 litri ūdens uz kvadrātmetru, kas ir tiešām ļoti liels ūdens apjoms. Latgalē uz laukiem tas ūdens ir vairāk, nekā, piemēram, Kurzemē. Tas nav labvēlīgi priekš ziemājiem, bet droši vien ir pašlaik pāragri spriest, kāda varētu būt ietekme uz ziemāju stāvokli.
Zemnieks Vasīlijs Rasimenoks kopā ar dēlu Ludzas novada piecos pagastos aptuveni 1200 hektārus zemes apsaimnieko vairāk nekā desmit gadus un līdzīgu ziemu neatminas. Šobrīd svarīgi, lai sniega kārta saglabātos vismaz 3 centimetru augstumā.
Vasīlijs Rasimenoks lauksaimnieks Ludzas novadā
Ja tagad tiešām būs pliks un kā februārī mums kādreiz gadās -25 grādi, tad ir slikti. Vienu nakti viņi var paturēt pliki. Mums zemniekiem nav ko par to čīkstēt, kā Dievs dod, tā arī būs. Vienīgais, tur kur ūdens stāv, tur, protams, nekā nevar darīt. Tā ir meliorācija.
Mārtiņš Trons biedrības “Zemnieku Saeima” valdes loceklis
Šis gads atkal izteikti parādīja, ka meliorācijai ir liela nozīme. Mēs redzam, kas notiek citos Latvijas reģionos, kur ir atkal problēmas ar ledus iešanu. Diemžēl nākamajā plānošanas periodā nav paredzēts atbalsts viena īpašnieka meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai, renovācijai.
Zemkopības ministrija ziņo, ka pagaidām pārejas periodā desmit miljoni eiro paredzēti valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu sakārtošanai, bet no 2023. – 2027. gadam atbalsts būs 36 miljoni eiro, lielākā daļa no tā valstij, 3,4 miljoni – koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanai. Lauksaimnieki gan vēlētos programmas ar meliorāciju saistītu iekārtu un aprīkojuma iegādei, tā mudinot ūdens novades sistēmu atjaunošanā iesaistīties arī uzņēmējus.
Mārtiņš Trons biedrības “Zemnieku Saeima” valdes loceklis
Uzņēmējdarbības dažādošanai vai LEADER pasākumi, kur svarīgi arī dod iespēju uzņēmējiem dažādot šo pakalpojumu un ražošanu laukos un sniegt arī, piemēram, meliorācijas sistēmu sakārtošanas pakalpojumus. Jāaicina arī pašvaldības aktīvāk iesaistīties un tomēr to nekustamā īpašuma nodokli, kas ir paredzēts arī infrastruktūras uzturēšanai, vairāk virzīt tieši meliorācijas sistēmu sakārtošanai.
Vēl bažas rada diskusijas Eiropā par meliorācijas objektu turpmāko likteni, piemēram, Briselē apspriež “Dabas atjaunošanas regulu” un, iespējams, līdz 2030. gadam daļu meliorācijas būs jālikvidē, lai pārpurvotu organisko augsni. Tas savukārt, atkal ietekmēs ne tikai lauksaimniecību un mežsaimniecību, bet arī lauku iedzīvotāju ikdienu kopumā.