Piecpadsmit gadu darbs intervējot iedzīvotājus un apkopojot vēsturiskus materiālus par vietvārdiem Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā nupat noslēdzies ar kartes izveidi latgaliešu valodā. Kartē apkopoti vairāk nekā 900 dažādu kalnu, sādžu, ceļu un citu vietu nosaukumi, turklāt to rakstībā saglabāta Nautrēnu puses izloksne un līdz šim tas ir vienīgais šāda veida materiāls visā Latvijā.
Andra Zubko-Melne Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartogrāfe
Ančakrysta kolns” un “Dīva kolns”. – Viens otram pretī. – Tā ka ir pretstati! “Vutukolns” ir un “Vuškusola”, un “Dīvusola” – tā ka daudz un dažādas vietas.
Nautrēnu pagasta vietvārdu karte ciema centrā ir unikāls mutvārdu vēstures materiāls, kur iekļauti no paaudzes paaudzē nodoti un saglabāti aptuveni 920 mikrotoponīmi. Tos kartogrāfe Andra Zubko-Melne izzināja piecpadsmit gadu garumā, veica iedzīvotāju aptaujas un apkopoja, piemēram, Pokrotnīku dzimtas pierakstus par šīs puses vietvārdiem no pagājušā gadsimta 70. gadiem.
Andra Zubko-Melne Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartogrāfe
Dierva – tīrums, kartē ir gan “Peļu dierva”, gan “Tolkys dierva”, ir arī tādi nosaukumi, kā, piemēram, “Vapnineica”, “Vapna”, tātad tas ir kaļķis, ko ņēma baznīcas celtniecībai vai arī “Pleits”, tātad dolomīts. “Žvyradūbu” ir daudz, mēs jau tās šobrīd saucam par grantsbedrēm biežāk, nekā par žvyradūbēm kā tas bija kādreiz.
Inga Vigule Nautrēnu apvienības pārvaldes Kultūras centra un projekta vadītāja
Saskaņojot ar latgaliešu valodas ekspertiem mums kartē visa informācija ir rakstīta Nautrēnu izloksnē, jo mums ir tās izloksnes īpatnības. Mēs sakām “kei”, mēs sakām “lyls” un tā mums arī kartē tās vietas ir attēlotas, kā cilvēki arī tās dabā sauc.
Finansiālu atbalstu kartes izveidei Nautrēnu pagasts ieguva Rēzeknes novada Latgaliskās identitātes projektu konkursā. Tā gaitā arī vairāk nekā 40 ciema laternu stabi rotāti ar baneriem latgaliešu valodā simbolizējot ciema vizuālo tēlu un moto.
Inga Vigule Nautrēnu apvienības pārvaldes Kultūras centra un projekta vadītāja
Simbolizē to, ka mēs esam Rēzeknes novads, mēs esam Nautrēnu pagasts un mēs esam Rogovka. Tieši ciems kā tāds. Tieši sākām piedomāt pie tā, ka tā latgaliskā valoda ir jāintegrē ārējā vidē, lai uzreiz būtu redzams, ka mēs esam Latgalē un mēs ar to lepojamies, un tā ir mūsu bagātība.
Kartes dizaina, koka konstrukciju un citu elementu autori arī ir vietējie iedzīvotāji. Līdz šim pagastā trūka vietu norāžu, turklāt tik apjomīgs šāda veida pētījums taustāmā lielformātā latgaliski Latvijā tapis pirmo reizi.
Andra Zubko-Melne Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartogrāfe
Kartes latgaliešu valodā nav kā tādas, vēl pie tam šī karte ir Nautrēnu izloksnē un līdz ar to mēs arī saglabājam to savu vietējo kolorītismu, savu izloksni. Man ir arī jautājuši, vai nevar izgatavot karti kādam citam pagastam? To nevar izdarīt, ja iepretī nav vietējā cilvēka, entuziasta, kas ar to nodarbojas, kas pārzina to vietējo vidi.
Andra Zubko-Melne Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartogrāfe
Ziemā aizsala purvi, tur tāda purvaina, kā saka, vieta, gāja pāri ceļš, kur ar vezumiem, ar zirgiem, kā saka, ar ragavām, veda linus uz Rīgu, tāpēc to sauc par Rīgas ceļu. Tas tas iznāca ārā Kristiņkās un tur atkal savienojās ar pasta ceļu, jo pasta ceļš arī bija svarīgs – vēsturisks ceļš.
Karte attēlota telpiski, tajā nav iekļauti māju nosaukumi, bet akcentēti tieši dažādu vietu vārdi, blakus ir arī tematiski apraksti par pagasta vēsturi. Lielformāta kartes uzdāvinātas arī Nautrēnu vidusskolai un Nautrēnu novadpētniecības muzejam.
Inga Vigule Nautrēnu apvienības pārvaldes Kultūras centra un projekta vadītāja
Trešā papīra formāta karte tiks novietota Nautrēnu sporta hallē – Kultūras namā pie sienas, kur iedzīvotāji var papildināt. Cilvēkiem tāpat ik pa laikam atmiņā uzpeld kaut kāda noteikta vieta, varbūt viņi zina nosaukumu, bet nevar atcerēties, kur tas dabā atrodas un tādā veidā to karti varēs papildināt.
Andra Zubko-Melne Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartogrāfe
No tiem, ko es aptaujāju cilvēkus, 90% vairs nav starp mums. Mēs ielēcām, es tā uzskatu, ka vilciena pēdējā vagonā, ka mēs vēl varējām to informāciju apkopot. Ļoti daudzi arī ieraugot to karti tagad, kad tā šeit stāv, saka: “Jā… mēs taču tā saucām. Tā taču ir, bet jau bija aizmirsies.” Līdz ar to, es domāju, ka tā karte dzīvos līdzi un arī tā jaunā paaudze var pārņemt tos nosaukumus.
Turpmāk iecerēts apkopot nostāstus par vietvārdu izcelšanos un jaunu, dažādu kalnu, ieleju, ceļu un citiem nosaukumiem bagātāku karti izdot vēlreiz pēc pieciem gadiem.