Kreiču purvs Ludzas novadā ir ne vien dabas liegums, bet arī Natura 2000 teritorija. Vēl nesen tas vairāk atgādināja mežaudzi nevis purvu. Tagad 60 hektāru platībā purvā veikti atjaunošanas darbi, lai tuvinātu to dabiskam stāvoklim un vienlaikus uzlabotu blakus esošo medņu riesta vietu apstākļus.
Pēc vairāku mēnešu intensīva darba šobrīd dabas liegumā “Kreiču purvs” iestājies nosacīts klusums, kuru vien brīžiem pārtrauc zāģu rūkoņa. No kopumā vairāk nekā 2000 hektāru lielā purva, te 60 hektāru platībā paveikti purva atjaunošanas darbi.
Uģis Bergmanis “Latvijas valsts meži” vecākais vides eksperts
Šajā daļā ir tādas uzkrītošas augstā purva un purvainu mežu degradācijas pazīmes. Pirms šīs vietas apsaimniekošanas bija tikpat blīva mežaudze. Un šī daļa, kas šeit ir izkopta, tā atbilst ES nozīmes biotopam – degradētie augstie purvi, kuros notiek vai iespējama atjaunošanās.
Dainis Babāns LVM Ziemeļlatgales reģiona mežizstrādes vadītājs
Tas ir susinātais purvs, kurš bija jāatjauno savā purva statusā un jāpanāk, lai tas atkal ir purvs. Kā redzat, bija saaudzis kokaugu klājs un arī pamežs, kas principā jau bija pārvērtis purvu jau par mežaudzi.
Tik apjomīgi mežizstrādes darbi, kas vērsti uz biotopu atjaunošanu purvos, Latvijā līdz šim nav veikti. Jau pirms darbu uzsākšanas nācās saskarties ar daudz izaicinājumiem un meklēt tiem inovatīvus risinājumus. Sākot ar piekļuvi darbu teritorijai, gan atbilstošas mežizstrādes tehnikas iesaisti, kas piemērota īpaši sarežģītiem apstākļiem.
Dainis Babāns LVM Ziemeļlatgales reģiona mežizstrādes vadītājs
Lai tiktu uz objektu, pirmais vajadzīgais moments – tilts pār upi. Tādus tiltus lietojam ikdienā LVM. Tātad, tas ir cauruļu saišķis vai viena caurule 50cm diametrā. Lai nodrošinātu ūdens teci. 00:47 + 01:06 Pēc darbu pabeigšanas tas tilts tiks izņemts ārā. Tehnika specifiska. Tāda, kas var strādāt uz zemas nestspējas augsnēm. Sver 7,5t, kas ir priekš meža tehnikas ļoti mazs svars. Un atbalsta laukums ir tai ļoti liels. Kā var redzēt tepat, tātad apstākļi, ja nebūtu pakojuma, tad te jau būtu īsts purvs un tādā purvā principā pastrādāt nevar. Zem mums, kur mēs stāvam, ir 4-5 metri kūdra.
Uģis Bergmanis “Latvijas valsts meži” vecākais vides eksperts
Konkrētās vietas apsaimniekošanas nosacījumiem bija tāds – nebojāt zemsedzi, tātad, strādāt ar tādiem paņēmieniem un tā, lai neveidotos dziļas rises. Un to jau neviens nezināja, vai tas vispār būs iespējams. Nu, un tāpēc liela daļa vai faktiski visi zari un tādi nelielāku dimensiju koki vai šajā purva daļā visi koki tika klāti tā saucamajos pievešanas ceļos. Un tas ļoti labi nostrādāja.
Aldis Laganovskis LVM Ziemeļlatgales reģ. Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Citreiz ir vajadzīga zināma iejaukšanās, lai uzlabot gan dzīvotņu, gan sugu tās vērtības, līdz ar to arī celt tā mikrolieguma vai dabas lieguma, vai dabas teritoriju vērtību kopumā. Šis objekts varētu būt kā kompetenču un zināšanu centrs, kur kolēģi, savstarpēji sadarbojoties, gan plānošanas, gan vides, gan arī mežizstrādes cilvēki, izveidoja tos labākos nosacījumus šāda veida objektiem.
Dabas liegums “Kreiču purvs” ir īpašs arī ar apkārt vēl sastopamajām medņu riestu vietām. Iecerēts, ka līdz ar purva atjaunošanu tiks uzlaboti medņu dzīves apstākļi, kas te vairs nebija piemēroti.
Uģis Bergmanis “Latvijas valsts meži” vecākais vides eksperts
Mērķis, tātad, palielināt mitruma daudzumu, palielināt gaismas daudzumu, ka rezultātā palielināsies mednim nozīmīgo barības augu – brūklene, mellene, zilene, spilvas – daudzums. Un līdz ar to mēs sagaidām, ka arī konkrētais medņu riests varētu pat kļūt plašāks. Ap Kreiču purvu ir zināmi vairāki medņu riesti. Viens no medņu riestiem aptuveni kilometra attālumā.
Kreiču purva atjaunošanas darbi notiek Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta gaitā. Lai gan tā īstenošana noslēgsies šī gada nogalē, pētnieciskais darbs un monitorings turpināsies vēl daudzus turpmākos gadus.
Inga Hoņavko Dabas aizsardzības pārvaldes projektu vadītāja
Mums pašiem ir interese arī skatīties, kā purvs atjaunojas, vai viņš atjaunojas tik raiti, kā mēs esam to plānojuši vai pēc teorijas domājuši. Tad šis monitorings noteikti notiks vēl ilgāk par 2028.g. Jo šī ir ļoti, ļoti būtiska pieredze, kuru noteikti mēs varēsim pārnest arī uz citām teritorijām citviet Latvijā.
Kopumā projekta gaitā tiks veicināta Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzība 30 īpaši aizsargājamās jeb Natura 2000 dabas teritorijās.