Pašreiz akciju sabiedrība Latvijas Valsts Meži pārvalda valstij piederošos komerciāli izmantojamos mežīpašumus, apsaimniekojot mežus, realizējot kokmateriālus, attīstot medību un rekreācijas pakalpojumus, kā arī atjaunojot mežu platības. 2022.gads šajā tautsaimniecības nozarē nav bijis no vieglākajiem, jo politiskie un sociālekonomiskie procesi pasaulē skāra arī šo jomu.
No 2016. gada 1. jūlija AS “Latvijas valsts meži” mežsaimniecības tika pārdēvētas par LVM reģioniem, kopskaitā – astoņiem. To pamatdarbība ir mežsaimniecība, kas Latgales reģionā iedalāma Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales teritorijās. Kāds izvērsies 2022.g., stāsta abu reģionu meža apsaimniekotāji.
Aldis Laganovskis Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Šī gada sākums, ģeopolitiskā krīze, kovids, līdz ar to sev pavilka līdzi arī inflācijas un izmaksu jautājumus. Un viens no uzņēmums izaicinājumiem šogad un, man liekas, jau arī nākošgad ir jāskatās, tas ir mežizstrādes jaudas, gan arī jaunaudžu kopšanas kapacitāte, jo tirgus, tirgus arī nedaudz ieviesis zināmas korekcijas saistībā ar koksnes cenām.
Ziemeļlatgales reģionā šogad nācies saskarties ar vairākiem izaicinājumiem, kaut arī darbs ne uz brīdi nav apstājies. Līdzīgi notiek arī Dienvidlatgales mežsaimniecībā.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Tie ir vairāk nekā 670 ha meža iestādīts un atjaunots ar priedi un egli – 434 ha. Tad skuju koki ir iestādīti vairāk nekā 1100 ha.
Aldis Laganovskis Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Aktīvākā sezona mežkopjiem tas ir pavasara sezona, kad notiek, kad tiek plānoti stādīšanas, sēšanas darbi. Tiek organizēti, tiek kontrolēti, uzraudzīti. Tāpat arī jaunaudžu kopšana, kas faktiski notiek gandrīz vai visu sezonu. Ziemeļlatgales reģions ir kopā veicis stādīšanu 1282 ha, apstādīts ar rokām, mākslīgā atjaunošana. Un, ja skatāmies pa sugām, tad priede – tas ir puse – 670 ha jeb 2,2 mlj stādu.
Pēdējā gada laikā visvairāk iestādīts tieši priežu stādiņu. Bet ir vietas, kur mežs labāk atjaunojas dabiski.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Mēs dzīvojam ļoti pateicīgā klimata joslā, kur mežs pats labprāt ieaug. Mēs paši redzam, kas notiek ar pamestajām lauksaimniecības zemēm. Tur pēc pāris gadiem jau parādās pirmie kociņi un vēl pēc 10-20 gadiem tur jau ir pilnvērtīgs mežs.
Aldis Laganovskis Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Arī dabiski šogad ir atjaunoti meži 653 ha apjomā. Tāpēc, ja mežkopis, izvērtējot konkrēto cirsmu, redz, ka tajā cirsmā pēc ražas novākšanas nevajag iejaukties un ļoti ātri atjaunojas sugas, tad to arī atstājam dabiski.
Meža atjaunošanās process neapstājas nekad, kaut arī mūsdienās vairāk dominē mākslīgās atjaunošanas metodes.
Aldis Laganovskis Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Lielāko daļu no iestādītajām platībām mēs veicam ar roku darbu – lāpstu vai stādāmo stobru, bet ienāk arī mašinizētā stādīšana. Stādām ar ekskavatoru un šogad esam paveikuši, iestādījuši 38 ha. Tāpat plānots arī nākošgad turpināt to procesu vismaz 10% apjomā no platībām.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Tagad notiek, arī jau notika iepirkums, vērtējam. Bet, vai stādīsim ar mašīnu, vai nestādīsim, tas nav zināms, bet būs arī, parādās, mums arī būs sēšanas darbi, kur kopā ar augsnes gatavošanu tiks reizē iesēts mežs.
Savukārt, ja tehnoloģijas iederas, tās noteikti pielieto, jo modernās darba formas atvieglo apsaimniekošanu.
Aldis Laganovskis Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Izmantojam mežsaimniecībā ļoti daudz šobrīd jaunās tehnoloģijas, kas ir droni, kas atvieglo, kas atvieglo kolēģu ikdienas darbu gan apsekojot jaunaudzes, infrastruktūras objektus, apsekojot cirsmas, tāpat arī apsekojot jau bojātās mizgraužu audzes, jo no lapu kokiem ir nobirušas lapas, ir daudz labāk un efektīvāk saprast to bojājuma apmērus, ja tādi ir.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Šogad mums tā flote strauji pieauga, jo mūsu darbinieki redz tos ieguvumus, kas ir darbā ar šitiem lidojamajiem aparātiem. Nevajag, kā saka, brist pa purviem, pa grāvi.
Kā atklāj Latvijas Valsts mežu meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāji, ik gadu pieaug pārnadžu nodarīto postījumu apjoms jaunaudzēs, tāpēc uzņēmums katru gadu iegulda ievērojamus līdzekļus arī jauno kociņu aizsardzībai.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Aizsargājam mēs mežu, kas ir apmēram līdz 2m augstumā, jā. Gan pumpurus, gan arī pēc tam stumbrus, jo dzīvniekiem patīk arī mizu nobrāzt no kokiem.
Aldis Laganovskis Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Lielākā šobrīd bēda mežiem, tas ir mizgraužu savairošanās. Tā ir problēma, kas tikai uzņem apgriezienus un, jā, es saprotu, ka arī uzņēmums, valdība un Zemkopības ministrija domās nākamgad jau nākamos soļus, kādā veidā cīnīties ar šo kaitēkli, ar šo kukaini.
Meža kopšanas darbi norit augu gadu, katram darba posmam ir savs nolūks. Īsi pēc meža iestādīšanas rit agrotehniskā kopšana, atbrīvojot jaunos stādījumus no zālaugiem un saknēm. Tai seko jaunaudžu kopšana.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Mums ir sadalīta tā agrotehniskā kopšana, t.i., apmēram no tikko iestādīta kociņa līdz kādiem 1,5m. Tad tur mums ir izkopti 2780 ha gandrīz un no 2m un augstāks mežs, kur jau aug līdz 10m, tad tur mums šogad izkopts3150ha.
Meža apsaimniekošana ir atkarīga no sezonas, tomēr darbs te neapstājas nevienā brīdī. Jau tagad tiek plānoti soļi nākamajam gadam.
Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Lielākais izaicinājums ir, protams, dabūt pakalpojuma sniedzējus, labus pakalpojuma sniedzējus, kas tiešām strādātu mežā.
Aldis Laganovskis Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Meža kvalitāte tikai uzlabosies. Protams, būs, būs arī jāstrādā pie zaļā kursa, kas šobrīd tiek uzstādīts, bet nav zināmi īsti spēles noteikumi. Arī tas zināmā mērā mainīs tos procesus uzņēmumā, bet mežs jau nepaliks nekur, un viņš augs un būs tikai skaistāks un kvalitatīvāks.
Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionu mežkopji ir gandarīti par paveikto un sagaida no sabiedrības lielāku sapratni par meža apsaimniekošanu, dabas aizsardzības prasībām un arī cilvēku interesēm.