No nākamā gada pašvaldībās darbu sāks Iedzīvotāju padomes

Autors: Inese Brīvere - 30 decembris, 2022 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Lai rastos sapratne par to, kas īsti nākotnē būs jaunieviestās Iedzīvotāju padomes, vēl 2020. gada janvārī Partnerība “Kaimiņi” parakstīja finansējuma līgumu ar “Aktīvo iedzīvotāju fondu” par projekta “Es Dienvidlatgalē varu” finansēšanu ar mērķi veicināt pilsonisko izpratni par iedzīvotāju līdzdalības lomu demokrātiskā valstī. Nule šī projekta ietvaros aizritējušas diskusijas par iedzīvotāju padomēm Augšdaugavas, Krāslavas un Preiļu novados.

Augšdaugavas, Krāslavas un Preiļu novados ir aizvadītas sarunas par iedzīvotāju padomēm. Tajās tika sniegts ieskats vadlīnijās, kas paredzētas minēto padomju izveidei, kā arī noskaidrots klātesošo viedoklis par sabiedrības līdzdalību pašpārvalžu darbā. Ideja par šādu sarunu organizēšanu radās, jo nākamgad stāsies spēkā jaunais Pašvaldību likums, kam jāstiprina tieši sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā un pašvaldību savstarpējā sadarbība, veidojot konsultatīvas pašvaldības institūcijas.

Inta Kivleniece Upmalas pagasta pārvaldes vadītāja

Šobrīd mēs varētu teikt, ka esam starta pozīcijā. Mēs esam sākuši ar izpēti, jāsaka, lai izveidotu noteikti pēc iespējas labāk funkcionējošu tad konsultatīvo padomi pagastos.

Valija Vaivode Preiļu rajona partnerības koordinatore un projekta kopienu koordinatore

Kā tad skatīties uz to, vai tas ir vajadzīgs, vai cilvēki būs aktīvi, vai pašvaldība ir gatava kaut kam tādam? Tad tas pirmais brauciens bija uz Rēzeknes novada Maltas pagastu uz iedzīvotāju padomēm, kur mēs bijām ļoti pārsteigti par to iedzīvotāju padomes priekšsēdētāju un to lielo sadarbību, kas tur notiek. Mēs bijām arī Lūznavā, un viņi dalījās arī ar savu pieredzi, un šodien mēs jau esam piesaistījuši arī, kā jūs redzējāt, speciālistus vai ekspertus no Rīgas. Tas ir Pašvaldību savienības pārstāvi un domnīcas “Providus” galveno pētnieci par to, lai viņi arī skaidrotu vairāk, priekš kam tas ir vajadzīgs un kā to ieviest dzīvē.

Iepazīstot Rēzeknes novada iedzīvotāju padomju darbību, gūta pārliecība, ka dialogs un sadarbība ir iespējama. Padomēm jānāk pie pašvaldības ar izdiskutētiem priekšlikumiem, ko tālāk virza apstiprināšanai un īstenošanai pašvaldības budžeta iespēju robežās, jo tikai vietējie iedzīvotāji vislabāk izprot situāciju pagastā un spēj sniegt vajadzīgos ierosinājumus savas dzīves telpas pilnveidei.

Valija Vaivode Preiļu rajona partnerības koordinatore un projekta kopienu koordinatore

Galvenais jau ir tā sadarbība. Varbūt mēs dzirdam, varbūt mēs uzklausām, bet mēs varbūt ne vienmēr to ņemam vērā un varbūt tas brīžiem liekas mazsvarīgs. Tad pašvaldības darbs, man liekas, ir ļoti liels un plašs, un apjomīgs. Mēs nevaram attīstīt laukus bez kopienām un bez pašvaldībām, un arī bez uzņēmējiem. Un līdz ar to tas ir ļoti, ļoti svarīgi, lai būtu šī sadarbība, šī atgriezeniskā saite, šī saprašana, un tikai tad viss notiek.

Jāpiebilst, ka iedzīvotāju padomes veicinās sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā kā konsultatīva institūcija. Citur šīs konsultatīvās padomes sauc par iedzīvotāju valdēm. To kompetencē būs izskatīt jautājumus par teritorijas labiekārtošanu un tās sanitāro tīrību, kultūras pasākumu piedāvājumu un saimnieciskās darbības veicināšanu.

Inta Kivleniece Upmalas pagasta pārvaldes vadītāja

Man ir secinājums, ka tas ir vajadzīgs, jo, pirmkārt, tas ir iedzīvotājiem, kā jau es teicu, vēl viens instruments, kādā veidā piedalīties leģitīmi. Un arī lemt par savas tās dzīves vides labiekārtošanu un par dzīves vides veidošanu vispār kā tādu.

Valija Vaivode Preiļu rajona partnerības koordinatore un projekta kopienu koordinatore

Ja mēs uzticētos šīm iedzīvotāju padomēm, tās būtu tādas stipras, tad varbūt šis darbs drusciņ atvieglotos un varētu kaut kādus darbus deleģēt arī šīm padomēm un tas, man liekas, ir arī kā tāds rupors, iedzīvotāju domas saistībā ar vienu vai otru jautājumu.

Savukārt pilnībā izprast iedzīvotāju padomju darbu, pilsonisko līdzdalību un demokrātijas kultūru palīdzēja vēl 2020. gada janvārī Partnerības “Kaimiņi” parakstītais līgums par projekta “Es Dienvidlatgalē varu” realizāciju, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Šo divu gadu laikā projektā tika aizvadīts kopienu semināru cikls “Es varu”, apmācības jauniešiem “Atvērt citas durvis”, kur apgūta prasme radīt labu paštēlu un uzturēt to, diskusija ar politiķiem “Vārds laukiem”, Ģimenes dārza svētki, kur dalībnieki diskutēja, kā laukos veidot pilsoniski aktīvu vidi, un citi pasākumi.

Dalies:

Restaurēti Daugavpils cietokšņa 7. bastiona kazemāti

Balvos vienojas labdarības akcijā “Dzirksteli Ukrainai!”

Līdzīgi raksti