Maskas un to visdažādākie tēli simbolizē senču garus, nes pārticību un attīra no visa ļaunā. Ziemassvētku gaidīšanas laikā Latvijas-Baltkrievijas pierobežā – Šķaunes ciemā – organizēts pasākums, kurā vietējie iedzīvotāji kopā ar folkloras speciālisti mācījās veidot tradicionālās sejas maskas. Turklāt došanos pie kaimiņiem jautru tēlu veidolā ar dziesmām un ticējumiem Latgalē lielākoties dēvē par “čigānos” iešanu, nevis budēļiem.
Gluži kā īstā laboratorijā vai ārstniecības kabinetā – Krāslavas novada Šķaunē meistarklasē top tradicionālās sejas maskas. Pasākuma iniciatore ir Dagdas folkloras centra vadītāja un pētniece Inta Viļuma. Pirmo reizi šeit pierobežā viņa pulcē vietējos iedzīvotājus, lai atgādinātu par senajām tradīcijām un jo īpaši – mudinātu Ziemassvētkos maskoties.
Inta Viļuma Dagdas Folkloras centra vadītāja
Te pie manis “čapuks”, tāds sens vārds, neteica “velns” agrāk, teica “čapuks”. Nezinu kā jūsu pusē, pie mums bija “čapuki”. Tā ir krāsota vistas vilna, pielikta no priekšas. Ragi no papīra. Nav ieteicams lietot tautas tērpa sastāvdaļas. Tautiskie brunči, jostas. Viss dabīgs, redziet, lini, papīrs, voilaks, nekā mākslīga nav.
Meistarklasē dalībnieces apguva masku izveides pirmo etapu – no ģipša līmēt sejas formu, tagad līdz Meteņiem tā žūs un tad varēs ar papīru, avīzi un citiem vienkāršiem materiāliem veidot maskai izturību. Pasākuma dalībnieki gan atzīst, ka maskošanās šaipus kļūst arvien retāka.
Inita Začeste folkloras kopas “Gaiļupīte” pārstāve
Vairāk kopā ar folkloras kopu, bet kādreiz gājām čigānos arī mūsu ciematā, kur mēs dzīvojam. Kad bērni bija, jā, arī gājām. Bērni pēc konfektēm. Mēs latgalieši, mēs šeit dzīvojam, mums ir savas tradīcijas.
Lilita pasākuma dalībniece no Zamšovikiem
– Kā jūs vērtējat, cik svarīgi ir, ka tāda tradīcija “maskošanās” tiek saglabāta šajā pusē? – Apmierināta. Varēs nodot tālāk bērniem. Pamācīt.
Valentīna pasākuma apmeklētāja no Šķaunes ciema
Mēs paši maskas veidojām ar novecojušām metodēm. Kā izdomājām, tā arī veidojām. Mācīties nekad nav par vēlu un ļoti labi, ka ir cilvēks, kas to visu izstāsta un parāda. Tas ir vienkārši super!
Maskas simbolizē senču garus un nes labklājību, tās palīdz arī visu slikto atstāt vecajā gadā. Turklāt masku grupām Latvijā ir aptuveni 70 dažādi nosaukumi.
Inta Viļuma Dagdas Folkloras centra vadītāja
Bērnībā mana vecmamma teica, ka tas cilvēks, piemēram, “A tys Donats taids jūceigs kai Zīmyssvātku kaita!” Bija teikts par jocīgu cilvēku. Izrādās tā ir vesela masku grupa ar tādu nosaukumu ar savām darbībām. + 05:09 Aulejas pusē bija “laulobnīki” un tā bija pavisam cita masku grupa. Citādāk viņi ģērbās, maskas bija no bērzu tāsīm veidotas. Maska jau ir ļoti tāda noslēpumaina mūsu kultūras sastāvdaļa, ne tikai mūsu, bet arī visas pasaules
Kad saimnieki deva atļauju iet istabā, tad nāca vidū maskas. Tās uzvedās kārtīgi un dziedāja, izdancināja mājiniekus visus. Jābūt ievadam, jābūt kulminācijai, jābūt nobeigumam un, kad noteikta sastāvdaļa bija tā cienāšana, kad beigās masku grupu pacienāja, noteikti skanēja pateicības dziesma. Viņi pateicās saimniekiem un gāja tālāk.
Meistarklasei Sķaunē dots nosaukums “Siedeibys”, tā iedzīvinot āri kādreizējo kāzu tradīciju – uzreiz pēc laulībām satikt viesus: gan ielūgtus, gan negaidītus pie cienasta galda. Iecerēts, ka turpmāk gada tumšākajā laikā šādā veida kopā sanākšanas notiks arī citos tuvējās apkārtnes pagastos.