Lendžu pogostā Rēzeknis nūvodā zeimeiga tradiceja Adventa laikā ir izstuodis “Čakluos rūkys” izveide. Itymā reizē izstuodē apsavīnuojušs desmit rodūšys personeibys ar sovim luobuokīm i kruošņuokīm dorbim muokslā, keramikā i rūkdorbūs.
“Čakluos rūkys” – ar itaidu vadmotivu Rēzeknis nūvoda Lendžu pogosta centrā izveiduota vysaiduoku omotu meistaru dorbu izstuode. Sagaidūt pyrmū Adventu nūtyka atkluošonys pasuocīņs i niu izstuodī pavysam apsaverami desmit vītejūs cylvāku dorbi: suocūt ar pagaidom veļ mozuok zynomim autorim muokslā i rūkdorbūs leidz pat profesionaluos i jau sovu rūkrokstu pīruodejušuos Vogulu saimis keramikai.
Jānis Matvejenko Lendžu pogosta Kuļturys noma vadeituojs
Itī vysi rūkdorbi, jī ir taidi kai tradicejis, kas jau īt nu myusu senčim, i pateikami, ka tys nateik aizmiersts. Radzom gon tautiskajūs rokstūs, gon jūstuos īaustajuos, tamboriejumūs, forši, ka tys tai kai īgiust kaut kaidu jaunu gaismu, jaunu skatiejumu, jaunu vāsmu.
Ilga Gudrika rūkdarbneica nu Lendžu pogosta
Es tamboreju daudz. Vairuok ar irisa dīgim, nikaidus cytus naizmontoju. Pasmolki tī dorbi. Es duovynoju i atdūdu. Vairuok laikam saīt tūmār zīmā tū dareit, partū ka breiva laika vairuok.
Izstudis daleibneicu pīredze ir dažaida: kura tamboreit suokuse pošvuiceibys ceļā, cyta apmekliejuse meistarklasis vysā Latvejī i uorzemuos, veļ kaidai sovu talantu i nu vacuokim montuotū prasmi isadevs papyldynuot ari ar augstuokū izgleiteibu taišņi muokslā. Rūkdorbu izstuode Lendžūs jau klivuse par zeimeigu tradiceji.
Jānis Matvejenko Lendžu pogosta Kuļturys noma vadeituojs
Es asu jaunīs darbinīks, tikai šūgod nu pavasara asu suocs struoduot, tod īprīkšejuo Kuļturys noma vadeituoja Ligita Meļko beja īsuokuse taidu tradiceji, kod vītejī myusu darynuotuoji, rūkdorbnīki ari taiseja šeit izstuodis. Myusim teišom ir kū paruodeit, ir cylvāki, kas dorbojās gon ar muolu, gon ar aušonu, gon tamboreišonu, gon adeišonu.
Iveta Pundure rūkdarbneica nu Rēzeknis ar saknem Lendžu pusī
– Itī ir ar pierleitem izšyuti dorbi, vairuok gon ir pīspraudis, koklarūtys, auskori ir nu mozuok tai kai. – A kaida veida rūkdorbi pošai pateik vysvairuok, kurus taiseit? – Tīši laikam pierļuošona ari ir. Mozs dorbs, bet jimā ir tik daudzi, smolka vysa kuo var salikt, ka tys līkās daudzi interesantuok.
Baiba Ustane muokslineica
Maņ ļūti pateik gleznuot mežus, kūkus tīši. Maņ tei zaļuo kruosa, tuos niansis vysys – tymsuoks, gaišuoks, tī, kur kaida syuna, zuolis stībreni, tī moš kur kaidu skuji redz, dabuot tū auru tū nūskani, lai tys tīšām isaver pec meža. Kruosys maņ jau patyka cik es sevi vyspuor atcerūs, bet kei talants maņ laikam ir nu mamys.
Kotrs izstuodī apsaveramīs dorbs ir unikals. Īdzeivuotuoji cīši prīcojās, ka ari muozuos vītuos atsateista kuļturys dzeive i var paruodeit sovus dorbus pluošuokai sabīdreibai.
Ilga Gudrika rūkdarbneica nu Lendžu pogosta
Prūtams, gribīs, lai redz. Na jau kaut kaidi tī… lai palīla vīnkuorši, lai redz, ka tev pazadūdās, ka smuki, ka tev pateik, gribīs, lai visi redz, kaids tev smuks saguojs dorbs.
Baiba Ustane muokslineica
Tīšām, ka teik dūta īspieja taidim, kuri veļ nav zynomi, nav slaveni, bet jīm ir dūta īspieja sevi paruodeit. I ka jau itaidā mozuokā izstuodeitī maņ ir ļauts pīzadaleit, tod, es dūmoju, koč kas īraudzeis, gon jau ari paaicynuos tuoļuok kaut kur.
Iveta Pundure rūkdarbneica nu Rēzeknis ar saknem Lendžu pusī
Es pat par cytim cylvākim nazynuoju, ka jī nūsadorbojās ar taidim rūkdorbim. Gleznys ari, es pat nazynuoju, ka myusu pogostā kaids gleznoj vyspuor. Tyka nūskateita ari glezna, kuru grybātu īsaguoduot ari sev.
Rūkdorbu i amatnīku izstuodi Lendžu pogosta Kuļturys noma Mozajā zalā var apsavērt kotru dorbadīnu nu pl. 09:00 – 16:00 vysu Adventa laiku da Zīmyssvātkim. Kuļturys specialisti cer, ka nuokušajā godā atsakluos jauni talanti i izstuodis daleibnīku skaits byus veļ leluoks.